Kopš 2017. gada sākti 68 kriminālprocesi saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesajiem labuma guvējiem

FOTO: SIPA/Scanpix

Laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gada novembrim ir sākti 68 kriminālprocesi saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesajiem labuma guvējiem, no kuriem 57 gadījumos ir pamats sākt kriminālvajāšanu, trešdien žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš. 

Valsts policijas pārstāvis piedalījās Uzņēmumu reģistra rīkotajā preses konferencē par uzņēmumu patieso labuma guvēju norādīšanu, informējot par nepatiesas informācijas sniegšanas kriminālajām sekām.

Saskaņā ar Krimināllikumu, apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana Uzņēmumu reģistram par patieso labuma guvēju ir krimināli sodāma. 

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja ar attiecīgajām darbībām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. 

Valsts policijas statistika liecina, ka laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gada novembrim ir sākti 68 kriminālprocesi par nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp 57 gadījumos iegūts pietiekams pierādījumu kopums kriminālvajāšanas sākšanai. Daļa no personām, pret kurām sākts kriminālprocess, ir ārvalstnieki, kuri uzturas Latvijā.

Kalniņš skaidroja, ka līdz šim izmeklētāju rīcībā nebija tādas informācijas par tām fiziskajām personām, kas patiesībā kontrolē juridiskās personas. 

"Ja agrāk dominēja princips - primārais noziegums ir krāpšana vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas, vai tā saucamie "naudas mūļi", un izmeklētāji, izmeklējot šos noziegumus, nonāca arī pie nozieguma par nepatiesu ziņu sniegšanu par patieso labuma guvēju, tad nākotnē situācija varētu mainīties. Tagad datu nesakritība, informācijas slēpšana par patiesajiem labuma guvējiem varētu kļūt par asi, kas izmeklētājiem palīdz nokļūt pie korupcijas, nodokļu krāpšanas, nopietniem interešu konfliktiem un citiem smagiem noziegumiem," atzina Kalniņš.

Jau ziņots, ka Uzņēmumu reģistrs likvidējis 413 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), par kurām noteiktajā termiņā netika atklāti patiesie īpašnieki, trešdien žurnālistus informēja reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere. 

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem laika periodā no 2017.gada decembra līdz šā gada novembrim bija pienākums atklāt patiesos labuma guvējus. Kopumā patiesos labuma guvējus atklāja 83% juridisko personu, bet no SIA tādu bija 97%. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs lēmis likvidēt 413 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas patiesos labuma guvējus.

Uz augšu
Back