Pirms 20 gadiem zinātnieki magnētiskās rezonanses iekārtā pētīja seksu

Pētījums publicēts vienā no prestižākajiem un vecākajiem zinātniskajiem žurnāliem “BMJ” un ir viens no visbiežāk lejupielādētajiem rakstiem žurnālā.

Kāds bija pētnieku mērķis? Noskaidrot, vai ir iespējams magnētiskās rezonanses iekārtā uzņemt cilvēku ģenitāliju attēlus, kad viņi nodarbojas ar seksu, kā arī pārbaudīt, vai tā laika idejas par seksuālu aktu ir patiesas.

Pētījumā piedalījās astoņi pāri, to skaitā viens pāris, kuri bija profesionāli ielu akrobāti, un trīs vientuļas sievietes. Kopumā tika veikti 13 eksperimenti. Trīs pāriem sekss iekārtā bija divas reizes, bet viena sieviete orgasmu sasniedza bez partnera.

Pētījuma dalībniekus zinātnieki savervēja, tos aicinot personīgi, iepriekš pārliecinoties, ka viņi varēs ierūmēties magnētiskās rezonanses iekārtā.

Kad bija atrasti visi vajadzīgie dalībnieki, zinātnieki lūdza viņus ierasties Nīderlandes universitātes slimnīcā.

Magnētiskās rezonanses iekārta tika novietota istabā, kas atradās blakus kontroles istabai, kur atradās pētnieki. Logu uz otru istabu ētisku apsvērumu dēļ klāja aizkari.

Vispirms tika noskenēti sieviešu iegurņi, kad tās gulēja uz muguras, bet pēc tam istabā tika aicināti vīrieši, lai tie misionāru pozā nodarbotos ar seksu ar sievietēm. Pēc tam vīriešiem tika lūgts atstāt telpu, bet sievietēm – novest sevi līdz orgasmam. Īsi pirms kulminācijas sievietei bija jādod zīme pētniekiem, lai tie varētu uzņemt attēlu. 20 minūtes pēc tam, kad sieviete bija sasniegusi orgasmu, zinātnieki uzņēma pēdējo attēlu.

Vīriešiem bija lielākas problēmas ar akta veikšanu nekā sievietēm, tāpēc tikai viens pāris spēja mīlēties, vīrietim neizmantojot viagru.

“Iemesls varētu būt tāds, ka šis vienīgais pāris pētījumā piedalījās jau no paša sākuma, viņi abi bija ļoti ieinteresēti zinātnē, sava ķermeņa uzbūvē, kā arī bija mākslinieciski noskaņoti. Turklāt tas, ka viņi bija ielu vingrotāji, ļāva viņiem labāk tikt galā ar stresu,” rakstīja pētnieki.

Atklājās, ka seksa laikā misionāru pozā dzimumloceklis ieņēma bumeranga formu, bet, kad sieviete bija seksuāli uzbudinājusies, dzemde šķita paslīdam augstāk, bet maksts sieniņas pagarinājās.

“Viss, kas sākās kā mākslinieciska un zinātniska interese, tagad tika pārvērsts darbos,” piebilda pētnieki.

2000. gadā šis pētījums laimēja Ig Nobela prēmiju jeb Nobela prēmijas parodiju, kas tiek piešķirta smieklīgiem un amizantiem pētījumiem.

Neviens neticēja, ka šis pētījums būtu klīniski vai zinātniski lietderīgs, tomēr zinātniskā žurnāla “BMJ” redaktori tomēr to publicēja, iekļaujot arī attēlus, kas lasītājam varētu šķist interesanti.