Budžeta komisija steidzīgā kārtā konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu (3)

Komisijas sēdes bija paredzēts sasaukt Saeimas sēdes pārtraukumos, tāpēc to norise bija saraustīta un sasteigta, komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram (AP) uzaicinātajām personām piedāvājot izteikties "tviterformātā".

Rīta cēlienā uz komisiju bija ieradies arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR), kurš sacīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegtais likumprojekts ir politiski motivēts, savukārt likumprojekta anotācijā paustie pārmetumi neesot patiesi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja, ka valdība virzījusi Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, kas ir ļoti reta parādība.

Ministrs atkārtoti akcentēja, ka Rīgas dome ilgstoši nav spējusi atrisināt problēmas atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Viņš lūdza piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes laikā opozīcijas pārstāvji vairākkārt akcentējuši, ka Budžeta komisija nav īstā vieta, kur būtu jāskata minētais likumprojekts, tāpat kritizējot viedu, kādā izvēlēts debatēt par minēto jautājumu.

Opozīcijas deputāti lūdza piedāvāt komisijai izskatīšanai konkrētu pārkāpumu sarakstu, dodot iespēju Rīgas domei tos komentēt, jo iepriekš pašvaldībai šāda iespēja neesot dota.

Sēdes izskaņā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis sacīja, ka patlaban ne viņa, ne, visticamāk, arī deputātu rīcībā nav konkrēti fakti, kas apliecina Rīgas domes veiktos pārkāpumus, tāpēc Juridiskais birojs rekomendē minēto likumprojektu nevirzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Neskatoties uz brīdinājumiem par iespējamo neatbilstību Satversmei, komisijas vairākums lēma likumprojektu atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē jau šodien.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Saeima ārkārtas sēdē nodeva likumprojektu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tādējādi likumprojekts sāka savu ceļu parlamentā. Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 50, bet pret bija 45 deputāti.

Sākotnēji tika paredzēts likumprojektu nodot izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, bet deputāte Vita Anda Tērauda (AP) rosināja likumprojektu tomēr nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ar piecu balsu pārsvaru koalīcijai to izdevās panākt.

Šāds solis bija nepieciešams, jo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā koalīcijai nebūtu izdevies panākt balsu vairākumu likumprojekta tālākai virzībai, ņemot vērā partijas "KPV LV" noraidošo pozīciju Rīgas domes atlaišanas procesa kārtībā. "KPV LV" pārstāvis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, skatot grozījumus kārtībā par pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, balsoja kopā ar opozīcijas deputātiem, tādējādi panākot piedāvāto izmaiņu skatīšanas apturēšanu.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņojis, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada 2.maijā.

Ņemot vērā šodien Saeimā pieņemtos grozījumus, Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.