Saeima konceptuāli atbalsta ģenerālprokurora atlases kārtības maiņu (1)

TM sagatavotie grozījumi paredz ģenerālprokurora izvēles funkciju nodot Tieslietu padomes kompetencē.

TM priekšlikumu iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome.

Savukārt Tieslietu padome atbalstījusi TM priekšlikumu, ka ģenerālprokurora amata kandidāta atlase turpmāk notiks atklātā konkursā. Tāpat ministrijas grozījumi paredz, ka Tieslietu padome apstiprinās konkursa nolikumu, vērtēs kandidātus un piemērotāko virzīs Saeimai iecelšanai amatā.

TM grozījumi paredz, ka ģenerālprokuroram reizi gadā būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu. Savukārt uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

"Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem," iepriekš paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam - 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram - 11.jūlijā.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu sākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.