Ko pasaulei nesusi pagājusī desmitgade? (1)

05:06 Arābu pavasaris un demokrātijas gaidas

8:31 Baraks Obama un viņa vadības stils pasaulei un Tuvajiem Austrumiem

10:54 Vai ASV vajadzēja iejaukties Arābu pavasara norisēs?

13:15 Krimas okupācija: vai mūsdienās Krievijas draudus izprotam labāk?

15:04 Vai notikumi Austrumukrainā bija pārsteigums?

18:21 Kā notikumi Ukrainā ir ietekmējuši mūs?

19:40 Ķīnas ietekmes pieaugums pasaulē

20:52 Tehnoloģiju attīstība pagājušajā desmitgadē

22:02 Vai pagājusī desmitgade bija Ķīnas desmitgade?

24:45 Kas izraisīja Donalda Trampa ievēlēšanu un “Brexit”?

27:07 Balsošana ar makiem un intelektuālais burbulis

31:33 Tramps un izmaiņas pasaulē kopš 2017. gada

32:34 Kā vērtēt Donalda Trampa paveikto pasaulei?

36:00 Vai nākamajā desmitgadē sagaidīsim sankciju pret Krieviju atcelšanu?

40:22 Vai nākamajā desmitgadē sagaidīsim Lielbritānijas aiziešanu no ES?

44:00 Kāda izskatīsies pasaule 2029. gadā?

2010.-2013. gads

Arābu pavasaris

Spolītis norāda, ka sacelšanās vilnis arābu pasaulē ir saistīts ar pasaules tehnoloģiju attīstību. Rietumvalstis naivi cerēja, ka ar facebook un citu interneta tehnoloģiju, kā arī platformu palīdzību būs iespējams nest demokrātijas vēsti plašākām cilvēku masām nedemokrātijās. Process, kurš sākās Tunisijā un turpinājās Ēģiptē un Lībijā, pierāda, ka Rietumu gaidas par demokrātijas izplatību ir viena lieta, bet realitāte ir pavisam kas cits. Savukārt Lībietis norāda, ka Arābu pavasara notikšanas brīdī esot jau bijis skaidrs, ka ar ārēju iejaukšanos situāciju atrisināt nevar. Visi Tuvo Austrumu reģionā notiekošie konflikti liecina, ka tā ir iekšēja reliģiska un vēsturiska savstarpēja cīņa. «Tas ir kašķis, kuram nav sākuma un nav beigu,» saka Lībietis.

Spolītis arī šajā kontekstā uzsver, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka 2016. gadā mēs atzīmējām Saiksa-Piko līguma simtgadi, kurš izveidoja mūsdienu Tuvo Austrumu valstu sistēmu. Jau tajā laikā valstu veidošanas procesā tika iestrādātas problēmas, kuras nav pazudušas vēl šodien. «Šiīti, sunnīti, tad vēl kristiešu kopienas, armēņu un kurdu kopienas – kurdu jautājums, kurdu valsts izveides jautājums. Tas viss ir joprojām dienaskārtībā,» saka politologs.

Lībietis arī nepiekrīt apgalvojumam, ka ASV aktīvākas iejaukšanās rezultātā būtu bijis iespējams novērst milzīgus civiliedzīvotāju upurus Sīrijā un citur. Žurnālists uzsver, ka ārējā iejaukšanās var uz brīdi ierobežot kādu spēku aktivizēšanos vai radikalizēšanos. To esot iespējams izdarīt tīri fiziski, taču ne mentāli (idejiskā līmenī).

2014.-2016. gads

Krimas okupācija un Krievijas aktivitātes Austrumukrainā

Spolītis uzskata, ka kopš Krievijas īstenotās Krimas okupācijas Rietumvalstis mūs saistībā ar Maskavas radītajiem draudiem ir sadzirdējušas daudz vairāk. Viņš gan norāda, ka 2014. gada notikumi Ukrainā pārsteigums nebija. Tam piekrīt arī Lībietis, kurš uzskata, ka Krieviju īstenībā var saprast ļoti labi – tā ir tikai jāpēta. Viņš uzsver, ka tie, kas Krieviju bija pētījuši, zināja un brīdināja par Ukrainas scenāriju. Tikai problēma tāda, ka tajos neviens neklausījās. Žurnālists arī neizslēdz, ka Ukrainas notikumos daļēji arī būtu bijusi vainīga pati Kijeva.

Ieskicējot Krievijas ārpolitikas aktivitātes pasaulē, abi eksperti piekrīt, ka Krievijai nav nedz resursu, nedz arī ambīciju. Tomēr Maskavai ir retorika – tās līmenī Krievija ir PSRS mantiniece ar savu pastāvīgo vietu ANO Drošības padomē un kodolieročiem. Spolītis norāda, ka Augšvolta (agrākais Āfrikas valsts Burkinafaso nosaukums) ar atomieročiem būtu visprecīzākais mūsu austrumu kaimiņa apzīmējums.

Spolītis arī uzsver, ka Austrumukrainas situācija ir izmainījusi mūsu ikdienu Latvijā. Tas tāpēc, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta valsts aizsardzības sistēmas uzlabošanai un īstenotajām aizsardzības nozares reformām. Lībietis to nosauc par atgriešanos realitātē. Brīdī, kad mēs bijām ieslīguši pašapmierinātībā, kāds mums sāpīgi iesita pa nepatīkamu vietu, lai beidzot pamostos.

Donalda Trampa ievēlēšana un «​Brexit»

Spolītis uzskata, ka šos abus notikumus var skaidrot ar Ronalda Reigana un Mārgaretas Tečeres savulaik nepadarītajiem darbiem saistībā ar ekonomisko pārmaiņu veikšanu 20. gs. 80. gados. Tos izmantoja politiskajās kampaņās kombinācijā ar vienu no pagājušā gadsimta tehnoloģiskajiem jauninājumiem – metadatiem. «Ja ierindas Lielbritānijas un ASV pilsonis neredz savu algas pieaugumu vairāk kā 10 gadus, tad viņš protestē. Līdz ar to protesta balsojums 2016. gadā bija tas, kas noteica Transatlantiskās telpas stratēģiskās izmaiņas,» saka Spolītis.

Tam piekrīt arī Lībietis, kurš saka, ka cilvēki balsojot ar saviem makiem. Viņš norāda, ka būtu nepieciešams izlīst laukā no intelektuālā burbuļa, kurā dzīvojam un jāsaprot, ka ikdienas cilvēks par politiku domā daudz vienkāršāk. Žurnālists norāda, ka viņam savulaik esot bijusi iespēja runāt ar amerikāņiem Oklahomas štata vidienē. Tie viņam esot teikuši, ka viņus neinteresējot Klintones atbalstītie pseidointelektuāļi un Tramps ir politiķis, kurš beidzot ir gatavs nosaukt lietas īstajos vārdos. Turklāt Tramps savulaik esot veiksmīgi izmantojis argumentu, ka Klintone ir «kara noziedzniece». Lībietis turpinot saka, ka «Brexit» un Trampa ievēlēšanas jautājumi nebija izlemti lielpilsētās. Tie tomēr bija to cilvēku balsojumi, kuri dzīvoja dziļo lauku apvidos.

Komentējot «Brexit» jautājumu, Spolītis arī norāda, ka ir skaidrs, ka Lielbritānija to jebkurā gadījumā pametīs. Šeit gan ir jautājums, vai to pametīs kā vienota valsts. Skotija jau ir pateikusi, ka tās dienaskārtībā būtu jauns neatkarības referendums. Jautājumus raisa arī Īrijas iespējamā apvienošana. Par iespējamo tālāko Lielbritānijas un ES attiecību ietvaru runājot, šeit pastāv vairāki scenāriji. Viens no tiem būtu Norvēģijas un ES modelis.

Lībietis uzsver, ka jebkurā gadījumā «Brexit» kontekstā nav absolūti nekādas skaidrības un Borisa Džonsona plāns līdz nākamajam gadam pabeigt Lielbritānijas un ES nākotnes attiecību veidošanas modeli ir absolūti nereāls. «Vēl 5-10 gadus mēs par «Brexit» dzirdēsim vēl diezgan bieži,» saka Lībietis.

2017. - 2019. gads

Trampa prezidentūras gadi

Spolītis norāda, ka pagaidām mēs pasaulē varam redzēt tradicionālās Transatlantiskās kārtības izmaiņas. Šobrīd, līdz ar ASV aiziešanu no tās tiesu sistēmas, Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir faktiski mirusi. Tāpat Vašingtona pagaidām skaidri runā par to, ka Eiropai pašai ir jārūpējas par savu ģeogrāfisko pievārti. Turklāt ASV gatavojas potenciālajam karam ar Ķīnas Tautas Republiku. Par to pat tiek diskutēts dažādās konferencēs. «Mēs esam pārmaiņu priekšā,» saka eksperts.

Savukārt Lībietis norāda, ka Trampa politisko karjeru pagaidām varētu vērtēt kā salīdzinoši veiksmīgu, jo visi notikumi viņam nāk par labu. Šā iemesla dēļ prezidents arī varētu tikt pārvēlēts uz otro termiņu. Daudzi komentētāji saka, ka, neskatoties uz kritiku, viņš ir izpildījis lielāko daļu to solījumu, kurus deva saviem vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā. Lībietis atgādina, ka ASV ekonomika ir uzlabojusies un citas valstis ir bijušas spiestas pakļauties Vašingtonas tirdzniecības noteikumiem. Turklāt visos samitos tiekot runāts tikai par to, kā apmierināt ASV intereses. «Lai cik tas skarbi būtu, viņš ar savu biznesmeņa pieeju, kuras ietvaros tiek atmestas daudzas diplomātiskās banalitātes, ir panācis to, kas nav izdevies daudziem citiem,» saka Lībietis.

Spolītis gan piemetina, ka Tramps un viņa pieeja politikai varētu nebūt ilgtspējīgi. Šajā kontekstā ļoti daudz kas būs atkarīgs no demokrātu kandidāta gaidāmajās vēlēšanās. Iespējams, ka būs kāds melnais zirdziņš, norāda eksperts.

Pagājusī desmitgade kopumā

Ķīnas pieaugošā ietekme

Spolītis apgalvo, ka Ķīnas ekonomiskās varas pieaugums ir bijis tik straujš, ka Pekina ir sākusi ārpus tās robežām skatīties daudz ātrāk, nekā ir bijis plānots. Problēmas, kuras mēs šobrīd redzam saistībā ar uiguriem un notikumiem Honkongā, ir tikai ziediņi. Izaicinājumi no Ķīnas būs daudz lielāki, un pagaidām ir atmodusies arī Vācija, kura ir sākusi runāt par Huawei, 5G un Pekinas ietekmi.

Lībietis gan nepiekrīt, ka šī desmitgade ir bijusi Ķīnas desmitgade. Mēs pagaidām varam runāt par tās ietekmes aizmetņiem, jo ar milzīgā ekonomiskā izrāviena palīdzību ir veikti milzīgi ieguldījumi Āfrikā, Eiropā, Amerikā, Arktikā un citur. Šī noteikti ir investīcija, kura kaut kad atmaksāsies, saka Lībietis.

Kāda varētu būt pasaule 2029. gadā?

Spolītis norāda, ka zinātne ir turpinājusi attīstīties un mūs ietekmē. Plašumā iet tādas tehnoloģijas kā robotu pašapkalpošanās kases vairumtirdzniecības veikalos. Mums šajā kontekstā būs daudz vienkāršāka dzīve, taču tas arī prasīs mūsu izglītības sistēmas uzlabošanu. Tajā jau ir pagaidām sāktas reformas, kurām būtu jāturpinās. Baltijas jūras reģionu komentējot, Spolītis uzskata, ka tajā laikā jau būs pabeigta «Rail Baltica» un cilvēki izmantos tās sniegtās transporta iespējas darba mobilitātes uzturēšanai. Savukārt Eiropas Savienībai jau tajā laikā būs pievienojušās Rietumbalkānu valstis un pārmaiņas būs notikušas gan Turcijā, gan arī Krievijā. Līdz ar to pasaule būs kļuvusi par labāku vietu, un cerams, ka sāks ievērot ekoloģiski draudzīgāku dzīvesveidu ne tikai uz papīra, pauž eksperts.

Lībietis gan uzsver, ka tehnoloģiju attīstību pavadīs arī diskusijas par darba vietu potenciālo zaudējumu. Šā iemesla dēļ būs ļoti nopietni jādomā, kā ar tām sadzīvot. Savukārt Spolītis norāda, ka šeit nevajadzētu pārspīlēt, jo tehnoloģijas darba vietas ne tikai atņem, bet arī rada.