Mācītāja Losāne: Mūsu sabiedrībā nav viss kārtībā ar attieksmi pret sievieti (3)

Viņa norādīja, ka tā dēvētajā "vecajā Eiropā" vienlīdzība un individuālā brīvība tiek izprasa dziļāk un daudzpusīgāk, tāpēc šī Eiropas daļa ir atvērta daudziem jauniem izaicinājumiem.

"Kad šāda paplašināta un padziļināta vērtību izpratne ienāk Latvijā, daudzus tā baida un daudziem šķiet, ka tādā veidā izprastas vērtības ir apdraudējums sabiedrībai. Līdztekus bailēm, uzplaukst tāda kā provinciāla pašpārliecinātība - mums taču pašiem pietiek ar savu vērtību izpratni, mēs šajā ziņā esam pašpietiekami, ar mums viss ir kārtībā," sacīja Losāne.

Lai gan cilvēki grib dzīvot "labklājīgā Eiropā", tomēr daudzi izvēlas domāt, kā totalitārā sabiedrībā, kur viedokļus nosaka autoritātes. Šāds domāšanas veids vērojams gan politiskajā, gan reliģiskajā vidē, norādīja mācītāja.

"Kā tipisku piemēru teiktajam, vēlos minēt Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumu. Daudzi jo daudzi, kuri iestājas pret konvencijas ratifikāciju, pēc maniem novērojumiem, nav to pat izlasījuši, jo paļaujas uz savu autoritāšu noliedzošo vērtējumu," norādīja cietuma kapelāne.

Tāpat viņa sacīja, ka ratifikācijas lielākie pretinieki atrodas arī reliģiskajā vidē, norādot, ka "mums pietrūkst demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās vēlmes pašiem izzināt, izvērtēt un būt drosmīgiem, paužot no autoritātēm brīvu viedokli".

"Citādāk mēs kļūstam nevis par īpašiem, bet par īpatņiem Eiropā, saskatot Stambulas konvencijā viltīgu mēģinājumu apdraudēt mūsu sabiedrību, nevis novērst ģimenēs un sabiedrībā kopumā vardarbību pret sievietēm," sacīja Losāne, norādot, ka Eiropa, kas gadu desmitiem bijusi latviešu sapņu zeme, pat neapspriež, vai ratificēt konvenciju, vai nē, jo cieņa pret sievieti ir pašsaprotama lieta.

"Stambulas konvencijas sakarā esmu dzirdējusi tādus izteicienus, kā, piemēram, mēs paši tiksim galā ar vardarbību pret sievietēm, likumdošana ir pietiekama, lai cīnītos pret vardarbību, Stambulas konvencija ir vienpusīga, prasot aizstāvēt sievietes, jo arī sievietes ir vardarbīgas un arī vīrieši no viņām cieš," pavēstīja kapelāne.

Tāpat viņa norādīja uz maldīgo priekšstatu, ka vīriešu vardarbība bieži vien izriet no sieviešu vardarbības.

"Iebildumos pret konvenciju, aiziet līdz tādam absurdam, ka pašas sievietes jau ir vainīgas, jo nepaklausa saviem vīriem. Esmu dzirdējusi arī tādus apgalvojumus, ka stāvoklis pie mums jautājumā par vardarbību pret sievietēm nemaz nav tik slikts. Te es vēlos iebilst, strādājot 19 gadus cietumā ar notiesātajām sievietēm, stāvoklis ir biedējošs," uzsvēra mācītāja.

Viņa aicināja atcerēties kāda kriminologa sacīto, ka cietums ir sabiedrības spogulis, norādot, ka pēc viņas novērojumiem, lielāka daļa no notiesātajām par slepkavību ir sievietes, kuras aizstāvoties noslepkavojušas savus vardarbīgos vīrus.

"Pirms daudziem gadiem cietumā bija notiesāta sieviete, kura nositusi savu kaimiņu, kurš dzērumā mēģinājis izvarot viņas nepilngadīgo meitu. Šādu stāstu ir daudz. Tāpat ir neskaitāmi stāsti par sievietēm, kuras bērnībā cietušas no seksuālas vardarbības, kā rezultātā sākusies dzīve uz ielas, kas novedusi līdz kriminālpārkāpumiem," pastāstīja Losāne.

Tāpat viņa uzsvēra, ka sabiedrībā nav viss kārtībā ar attieksmi pret sievieti, norādot, ka sabiedrība savā apziņā vēl nedzīvo Eiropā, par kuru sapņoja padomju laikā. Iegūtā juridiskā brīvība nav transformējusi cilvēku domāšanu.

"Es ticu, ka mēs sasniegsim to, ka mēs būsim garīgi izaugusi Latvija. Mūsu paaudzes galvenā izcīnītā vērtība ir brīvība, kurā mums vēl ir joprojām jāpieaug. Ja mēs savu dzīves ceļu godīgi nostaigāsim, tad nākošās paaudzes baudīs bagāto Eiropu Latvijā," runas noslēgumā sacīja Latviešu luterāņu sieviešu teologu apvienības prezidente.

Kā ziņots, šodien paziņoja "Gada Eiropas cilvēks Latvijā" titula ieguvēju, kuru šogad saņēma mūziķis Ralfs Eilands. Pasākumā ar uzrunām uzstājās gan biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš, gan Valsts prezidents Egils Levits, kā arī Losāne.

Biedrība "Eiropas Kustība Latvijā" pēc iedzīvotāju balsojuma jau 22 gadu pēc kārtas piešķir titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā", ko saņem cilvēks, kurš ar saviem darbiem šajā gadā devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā. Pagājušajā gadā titulu saņēma pašreizējais Valsts prezidents Levits.