Finanšu nozares tīrīšanas rezultāts būs zināms februārī

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pēc 18 gadiem Latvijas Bankas prezidenta amatā vakar beidzās Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš. Amatā oficiāli stājies Mārtiņš Kazāks. Līdz ar to pusotra gada laikā pie jauniem vadītājiem tikušas visas finanšu nozari uzraugošās iestādes. 

Tiesa, kurai būtu jālemj, vai Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, ir pamatotas, tagad vismaz uz vairākiem mēnešiem apturēta. Tas darīts, lai noskaidrotu Eiropas Savienības tiesas viedokli par nu jau bijušā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa Rimšēviča imunitāti. Pelēkā saraksta draudi bijuši iedarbīgi un nav bijuši saudzīgi ne pret līdzšinējiem atbildīgajiem par banku nozari, ne pašām komercbankām. Vai ar izdarīto pietiks, lai Latviju neiekļautu bēdīgi slavenajā pelēkajā sarakstā, būs zināms nākamā gada februārī.

Šogad Latvijai bija jāpierāda, ka naudas atmazgāšanas bizness te ir beidzies un finanšu nozare pāršķīrusi jaunu lapu.

Pretējā gadījumā draud banku sistēmas izolēšana no starptautiskajiem tirgiem. Stingrākām prasībām bija upuri. Banku skaits turpināja samazināties, bet finanšu uzraugi tika pie jauniem vadītājiem.

Rimšēvičs gada sākumā šķita Latvijas finanšu nozares vēsture

Kriminālprocesā par kukuļņemšanu viņam bija aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Bija tikai jāsagaida, kad oficiāli beigsies viņa termiņš amatā. Situāciju mainīja Eiropas Savienības tiesa. Tā kā Latvijas bankas vadītājs ir arī Eiropas Centrālās bankas padomē, tiesa prasīja Latvijai iesniegt pierādījumus tam, ka aizdomas par korupciju ir pamatotas. Baidoties, ka tad aktīvas izmeklēšanas laikā pierādījumi kļūtu zināmi Rimšēvičam, Latvija to nedarīja.

Viorika Jirgena, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore - Es kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt Eiropas Savienības tiesu, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk paturēt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus.

"Nekā personīga" šovasar uzzināja, ka papildus aizdomām par ceturtdaļmiljona eiro kukuļa ņemšanu no bijušajiem "Trasta komercbankas" akcionāriem bijušo Latvijas Bankas prezidentu un uzņēmēju Māri Martinsonu apsūdz arī naudas atmazgāšanā.

Prokuratūra uzskata, ka par kukuļa naudu nopirkts īpašums Jūrmalā un Rimšēvičs ir slēpts tā īpašnieks. 

Īpašumu Dubultos 2012. gadā Martinsona "MM investīcijas" nopirka no Rimšēviča drauga Jura Apeiņa. Pratināšanās prokuratūrā Apeinim blakus bija advokāts Normunds Duļevskis. Pēc tam Duļevskis pārtapa par Rimšēviča advokātu. Šonedēļ tiesa šī interešu konflikta dēļ advokātu noraidīja.

Eiropas tiesa atcēla aizliegumu Rimšēvičam pildīt amata pienākumus, un pēc gada pārtraukuma viņš atgriezās Latvijas Bankā.

Kolēģi bankas padomē no Rimšēviča slēpa datus par kredītiestādēm, kas viņu vaino noziegumos, daži padotie bija kļuvuši par lieciniekiem kriminālprocesos pret prezidentu. Pats Rimšēvičs izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš sasauca preses konferences par centrālās bankas pētījumiem un prognozēm, piedalījās ECB sanāksmēs Frankfurtē.

Rimšēvičs vēlējās būt arī Latvijas delegācijā svarīgās Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas sanāksmēs. Viņu delegācijā neiekļāva, bet uz Vašingtonu atbilstošajās dienās grasījās doties tāpat. Centrālās bakas padomes spiediena dēļ Rimšēvičs tomēr pārdomājis.

Sekojot OECD rekomendācijām, politiķi šoruden vienojās apvienot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Tad FKTK vadītājs kļūs par Latvijas Bankas viceprezidentu. OECD arī kritizēja banku nozares iebiedēto FKTK vadību. Lai komisijas vadītājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne paši pamestu amatus, viņiem izmaksāja kompensācijas 80% apmērā no gada algas. Atlases komisija par jauno FKTK priekšsēdētāju izvēlējās "Citadeles" valdes locekli Santu Purgaili. 

Pret Purgaili iebilda "Attīstībai/Par". Oficiāli pamatojums bija viņas nepilnīgās zināšanas un saistība ar komercbankām, bet aizkulisēs - nepietiekama šī politiskā spēka iesaistīšana FKTK vadītāja izvēlē.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (Jaunā Vienotība) - Ja mums ir bijusi iespēja rīkot atklātu konkursu ar apolitisku sistēmu, izvēloties FKTK vadītāju, un ne visi, vismaz šobrīd – un tas varētu mainīties – ir pilnībā apmierināta ar rezultātu. Es nezinu īsti, kā mēs varēsim izvēlēties Latvijas Bankas vadītāju

Nelokāmie "pariešu" iebildumi pēc pāris nedēļām kļuva lokanāki un Saeima Purgaili amatā tomēr iecēla. Politiķi "Nekā personīga" apstiprināja, ka tam

palīdzējusi vienošanās par "Attīstībai/Par" galavārdu FKTK vadītājas vietnieka atlasē. Atbilstošs kandidāts aizvien nav atrasts.

Juris Pūce, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (A/P) - Saeimā var noraidīt jebkuru kandidātu, un nav tā, ka mums ir kāda īpaša loma, un es neesmu dzirdējis, ka kāds politiskais spēks būtu piekritis, ka mēs būtu virzījuši kādu īpašu lomu sev šajā procesā.

Kā vienoties par centrālās bankas nākamo vadītāju, nevienam nebija skaidrs

 Pēc likuma, savu kandidātu var izvirzīt jebkuri desmit deputāti. Lai kādai no valdības partijām nebūtu kārdinājuma vienoties ar opozīciju, koalīcija stingri apņēmās nākt klajā ar vienu kopīgu kandidātu. 

Kā pretendentus apsprieda pirms gada Latvijas Bankas padomē iecelto Mārtiņu Kazāku, Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku un bijušo Latvijas un Zviedrijas banku uzraugu Uldi Cērpu. Trīs dienas pirms gala lēmuma Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas ieteica arī "Altum" vadītāju Reini Bērziņu. 

Gatis Eglītis, Saeimas deputāts (Jaunā konservatīvā partija) - Mēs uzskatījām, ka tas saraksts var tikt papildināts, bet mēs nebijām vienīgie, bija divi politiskie spēki, kas piekrita, ka šis kandidātu saraksts ir jāpalielina. (NP: Kurš bija otrais?) Es negribētu atklāt. (NP: Nacionālā apvienība?) Iespējams. 

Bērziņš izskatījās labs kandidāts – jauns, pieredzējis vadošos amatos, efektīvi vadījis “Altum”. Iebildumus izraisīja viņa oranžā pagātne: Bērziņš bijis “Tautas partijas” valdes loceklis un kandidēja Saeimas vēlēšanās no “Par labu Latviju” saraksta. 

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs - Ir bijušas situācijas, kad, protams, es esmu ticies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas agrāk ir bijuši politikā, šobrīd ir uzņēmējdarbībā no visdažādākajām politiskajām partijām, un tā mana lieta ir tā, ka to, ko mēs darām, mēs vienmēr runājam ar jebkāda veida uzņēmējiem, kuri tiešām dara savu darbu, bet nevienam ne pa labi, ne pa kreisi ir kādas vai atlaides vai priekšrocības, vai kaut kādas diskriminācijas.

Taču “Nekā personīga” noskaidroja, ka šīs saites nav tikai Bērziņa pagātnē. Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja "Rīgas tirdzniecības ostā" un citos Andra Šķēles un Aivara Šlesera ģimenēm piederošos uzņēmumos. 

Galu galā politiķu izšķiršanās bija starp Cērpu un Kazāku

Pirmajam par sliktu spēlēja tas, ka Cērpa vadībā FKTK savulaik palaida garām iespēju mazināt finanšu krīzes dziļumu, bet Zviedrijā uzraudzīja bankas tieši tad, kad tās Baltijā apkalpoja arī netīru naudu. Koalīcija izvirzīja Kazāku. 

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas padomes loceklis  - Es redzu Latvijas Banka kā efektīvu institūcija, kas spēj samazināt savas izmaksas, tai pašā laikā nodrošinot kvalitatīvu pakalpojuma veikšanu ekonomikai un skatās valstiski uz šo funkciju nodrošināšanu, nevis uz aklu izmaksu samazināšanu, es redzu Latvijas Banku kā zināšanu un tehnoloģiju platformu jaudīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei. Un es redzu Latvijas Banku kā Latvijas interešu aizstāvi un paudēju ārpus Latvijas robežām.

Purgailei, Kazākam un pagājušajā gadā Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā ieceltajai Ilzei Znotiņai jābūt jaunās un tīrās Latvijas finanšu sistēmas sejām.

Banku bizness kļuvis mazāk ienesīgs

 Uz augsta riska naudas apkalpošanu orientētām kredītiestādēm jāatrod jaunas biznesa nišas. Problēmas ar kapitāla pietiekamību bija "PNB Bankai", ko vēl nesen sauca par "Norvik". Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošā banka šī gada sākumā vēlējās pirkt "Privatbank". Bet augustā Eiropas Centrālā banka un FKTK apturēja "PNB Bankas" darbību.

Kapitāla nepietiek arī "Meridian Trade Bank"

 Tai līdz šī gada beigām bija jāatrod finanšu investors. Banka plānoja piesaistīt ap 10 miljonu eiro. Viens no investoriem - ekspolitiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram piederošs uzņēmums "MCH Investīcijas", kas ir lielākais "Rīgas tirdzniecības ostas” īpašnieks. Līdz šim brīdim darījums nav noticis.

Agnese Alaine, FKTK Licencēšanas daļas vadītāja - Tas, ko vērtē šajā procesā, ir atbilstība vairākiem kritērijiem, tātad nevainojama reputācija, brīvais kapitāls, tai skaitā arī šo te ieguldāmo līdzekļu vērtējums par to, kāda ir līdzekļu izcelsme.

Svarīgs nosacījums Latvijas finanšu nozares reputācijas uzlabošanā ir caurspīdīga "ABLV bankas" likvidēšana.

Vairākus mēnešus Finanšu izlūkošanas dienests un FKTK nevarēja vienoties par metodoloģiju, kā tiks pārbaudīta bankā esošā nauda, pirms izmaksāšanas klientiem. Šobrīd bankā iesaldēti vairāk nekā 100 miljonu eiro. Šogad "Nekā personīga" rīcībā nonāca dokumenti no britu konsultāciju firmas "Formations House". Tie rādīja, ka arī "Rietumu bankā" klientu izcelsmes pārbaudes bijušas formālas. Britu konsultanti bankai piesaistīja klientus, kuru mērķis bija slēpt naudas izcelsmi. Konsultanti bankai melojuši par to, ka satikuši klientus klātienē. Banka ar "Formations House" sadarbību izbeidza pēc tam, kad FKTK "Rietumu banku" 2015. gadā sodīja par nepietiekamu klientu izpēti.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu