Vai pašvaldību budžeti tiešām sarūk? (4)

Pašvaldībām jārēķinās ar ierobežotiem līdzekļiem vai arī to ieņēmumi augs? Šī tēma raisīja domstarpības Latvijas Radio 1 raidījuma Krustpunktā dalībnieku vidū. Saeimas opozīcijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa) pārmeta, ka pašvaldībām samazināti līdzekļi, bet koalīcijas partiju pārstāvji iebilda, ka tā nav tiesa. Re:Check pārbaudīja politiķu teikto un secināja – pašvaldības saņems mazāk, nekā iepriekš solīts likumā, taču absolūtos skaitļos visu pašvaldību ieņēmumi pieaugs.

«Jebkura partija vai koalīcija, kas nāks pie varas Rīgas domē, būs spiesta risināt pilsētas problēmas ierobežota budžeta ietvaros. Šo ierobežoto budžetu autori sēž šeit – tā ir valdības koalīcija. Visām pašvaldībām summas budžetā ir samazinātas.»

Ja skata pašvaldību budžetus absolūtos skaitļos, Luņovai nav taisnība. Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, nevienai pašvaldībai nākamgad budžeta ieņēmumi nesamazināsies. Tie kopā palielinās par 5%, galvenokārt pateicoties Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumam, skaidro ministrijā. Arī Rīgas budžetā ieņēmumi augs par aptuveni 23 miljoniem.

Tukši solījumi arī pašvaldībām

Lai gan raidījumā Ločmele-Luņova runāja par samazinātām summām, sarunā ar Re:Check viņa skaidroja, ka svarīgi pievērst uzmanību pašvaldību budžetu apjomam attiecībā pret visas valsts budžetu. Tas tiešām būs mazāks.

Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam rakstīts, ka pašvaldībām ik gadu jāsaņem 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Nākamgad šis solījums netiks pildīts. Latvijas Pašvaldību savienība aprēķināja, ka pēc valdības jaunā piedāvājuma pašvaldību ieņēmumi veidos 18,8% no kopējiem ieņēmumiem.

To, piemēram, ietekmē lēmums, ka pašvaldībām turpmāk jāuzņemas puse 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksu. Piemēram, Luņovas pieminētajā Rīgā tie ir apmēram trīs miljoni eiro, liecina pašvaldības aprēķini. Tās arī vairs nesaņems Dabas resursu nodokļa daļu. Tāpat pieņemts lēmums pašvaldībām novirzīt nevis 25% azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz šim, bet tikai 10%. Šis lēmums, kā norādīja FM, īpaši ietekmēs Rīgu.

Rīgai no daļas iecerēto ieņēmumu ir jāatsakās vēl kāda iemesla dēļ, proti, saistībā ar lēmumu Rīgas satiksmi turpmāk iekļaut valdības sektorā un līdz ar to arī valsts budžeta aprēķinos. Valstij nākamgad tas izmaksātu 72 miljonus eiro. Lai ietekmi uz budžetu mazinātu, daļu Rīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu – 38 miljonus eiro – pārdalīs par labu valstij.

Secinājums: Vairāki valdības lēmumi samazina pašvaldību iespējas potenciāli saņemt tik lielus ieņēmumus, kā sākotnēji plānots. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar 2019.gadu, nevienai pašvaldībai nebūs samazināta budžeta ieņēmumu summa, kā to Latvijas Radio pauda Regīna Ločmele-Luņova.