Piešķirot finansējumu militārās sadarbības stiprināšanai ar Baltijas valstīm, ASV demonstrē gatavību turpināt būt par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas drošības sargu, šādu viedokli pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.
Skudra norādīja, ka jau bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) runāja par nepieciešamību pilnveidot un nostiprināt pretgaisa aizsardzību. To pašu vairākkārtēji apliecinājis arī pašreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
"Baltijas valstīm šajā jautājumā ir vienota pozīcija. Ņemot vērā, ka ASV plāno piešķirt 175 miljonus ASV dolāru (157,7 miljonus eiro) visām trim Baltijas valstīm, tas vedina domāt, ka ASV grib atbalstīt vienotas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošanu Baltijas valstīs," sacīja politologs.
Viņš norāda, ka tas ir loģisks solis, jo jau patlaban triju Baltijas valstu gaisa telpas patruļu veic NATO spēki. Tas nozīmē, ka gaisa telpas patruļa jau ir vienota, līdz ar to jāveido arī vienota pretgaisa aizsardzības sistēma, sacīja Skudra.
Skudra norādīja, ka minētā summa Eiropas valstu aizsardzības budžetu mērogos nav liela, tomēr tās piešķīrums skaidri demonstrē ASV gatavību turpināt pildīt Baltijas valstu drošības sarga funkciju.
"Tā kā runa ir par aizsardzības sistēmām, tas ir signāls Baltkrievijai un Krievijai, ka ASV iegulda līdzekļus Baltijas valstu aizsardzības sistēmas pilnveidošanā. Līdz ar to nav pamata Kremlim tuvo ekspertu izteikumiem, ka NATO ir paplašinājis savu klātesamību Baltijas valstīs, ko var uzskatīt par draudu Krievijai. Naudas piešķīrums ir signāls, ka tieši otrādi - te tiek veidots aizsardzības potenciāls," norādīja politologs.
Skudra sacīja, ka pilnīgi pamatoti ir veidot vienotu pretgaisa aizsardzības sistēmu Baltijas valstīs. "Cits jautājums ir par Baltijas valstu aizsardzību pret tā dēvētajiem lokālajiem draudiem, kad tiek izspēlēts vai radīts kāds lokālais konflikts. Tā kā Baltijas valstu teritorijas nav liels, līdz ar to apdraudējums var būt bīstams. Tāpēc ir pamatoti veidot vienotu pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai, piemēram, neatlidotu desmit helikopteri ar specvienībām un neieņemtu militāri svarīgus objektus," sacīja politologs.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka šāds ASV solis ir vērtējams kā pozitīvs signāls, jo bez finansiālā un militārā elementa ņemts vērā ir arī stratēģiskais elements.
"ASV tomēr pasvītro atbalstu reģionam kopumā. Ar to domāju Austrumu flangu un tās NATO dalībvalstis, kas atrodas netālu no Krievijas. Lai gan naudas summa nav liela, daudz būtiskāks ir stratēģiskais signāls," sacīja Sprūds.
Viņš pieļāva, ka savu lomu nospēlēja tas, ka Baltijas valstis aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, parādot, ka Igaunija, Latvija, Lietuva šajā ziņā ir priekšzīmīgas. "Parādot, ka mēs esam gatavi ieguldīt līdzekļus aizsardzībai, saņemam arī pretimnākšanu no ASV," teica Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
Aicināts atbildēt uz jautājumu, vai šādu ASV soli, Krievija nevarētu interpretēt kā iespējamu draudu, Sprūds norādīja, ka Krievijas attiecības ar ASV nav vienkāršas - tās ir daudzslāņainas un ar klātesošu pretrunīgumu.
"No vienas puses, mēs zinām, ka starp ASV prezidentu Donaldu Tampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nav pašas sliktākās attiecības. Tramps vairākkārt ir teicis, ka Krievija ir jāiesaista un ar Putinu ir jāsarunājas. Savukārt no otras puses, Tramps akceptējis Kongresa sankciju paketi pret uzņēmumiem, kas piedalās gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā," pavēstīja Sprūds.
Viņaprāt, šīs sankcijas Krievijai ir stipri sāpīgākas un no ASV puses simboliskākas nekā 175 miljonu piešķīrums Baltijas valstīm.
"Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis un NATO klātesamība reģionā nāk par labu arī Krievijai, jo nerodas iekšpolitisks spiediens, ka šeit ir pelēkā zonā, ko Krievijai vajadzētu izmantot. Ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir NATO klātbūtne," sacīja Sprūds.
Viņš pastāstīja, ka Krievija domā nevis par NATO dalībvalstu rīcību, bet par to, ko darīs, kā rīkosies ASV. No šādām pozīcijām raugoties, ASV ir devusi skaidru signālu, ka NATO, arī ASV, šeit ir klātesoša un turpina pildīt savas funkcijas.
"Putins ir sacījis, ka neviena aktivitāte nepaliks bez reakcijas un mēs noteikti gribētu izvairīties no tā saucamās drošības dilemmas - mēs bruņojamies un pierobežā pievelk arvien lielākus spēkus, kas nozīmē, ka situācija kļūst nevis drošāka, bet pilnīgi pretēji," sacīja eksperts.
Tāpat Sprūds aicināja nepārspīlēt ASV izrādīto atbalstu Baltijas valstīm ne militārajā, ne finansiālajā ziņā, jo, ja runa ir par efektīvu pretgaisa aizsardzību, tā maksātu nevis miljonos, bet miljardos ASV dolāru.
"Krievija labi apzinās, ka šobrīd ir zināma asimetrija un tai ir priekšrocības gaisa telpas kontrolē. To ir atzinuši eksperti no dažādām pusēm. No tā viedokļa ir pilnīgi leģitīmi stiprināt savas aizsardzības funkcijas, neizejot uz kādu eskalācijas apli un neprovocējot to. Šobrīd pretgaisa aizsardzības jomā ir daudz darāmā, tāpēc arī ir šis simboliskais žests, kas apliecina, ka ASV par to domā un ir gatava atbalstīt," sacīja Sprūds.
Kā ziņots, ASV piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no sava nākamā gada aizsardzības budžeta, pirmo reizi atvēlot līdzekļus arī pretgaisa aizsardzībai.
125 miljoni dolāru no Pentagona 2020.gada aizsardzības budžeta paredzēti militārās sadarbības attīstīšanai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, bet vēl 50 miljoni dolāru atsevišķā budžeta ailē pirmo reizi piešķirti Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības attīstīšanas atbalstīšanai.
Foto: Ieskats NATO militārajās mācībās "Gangster Prime"
