2019. gadā esam uzmanīgi sekojuši aktuālajiem notikumiem Latvijas iekšpolitikā. Raidījumā “Komforta zona” iztaujājām ekspertus un lēmumu pieņēmējus. Šoreiz nolēmām no malas paskatīties uz gada būtiskākajiem notikumiem Latvijas politiskajā dzīvē.

Sarunā piedalās: TVNET žurnālists Iļja Kozins un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs

Pilnu raidījumu var noskatīties šeit: 

Galvenais:

  • Tautai tuvākais notikums - "PNB" bankas krahs
  • Finanšu tirgus "kapitālo remontu" sajūt arī ikdienas līmenī
  • Saeima netur solījumus, bet tas nav nekas jauns
  • Saeimas labie darbi: ATR, papildu nauda nozarēm, jauns Valsts prezidents
  • Nefunkcionējošā Rīgas dome
  • Sankcijas pret Lembergu: lielāka skaidrība nākamgad

Atskaites punkts

Visi 2019. gada svarīgākie Latvijas iekšpolitikas notikumi vairāk vai mazāk ir saistīti ar Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, kas tika izveidota šā gada janvārī.

Pēc TV3 žurnālista Ivo Butkeviča domām, trīs būtiskākās, aizvadītajā gadā notikušās lietas ir Valsts prezidenta Egila Levita ievēlēšana, ASV noteiktās sankcijas pret Aivaru Lembergu un tā dēvētais finanšu tirgus “kapitālais remonts”.

Savukārt valdības un Saeimas darbu 2019. gadā žurnālists vērtē kā “haotisku progresu”, jo tiek risināti svarīgi jautājumi, bet dažreiz tas notiek haotiski valdošās koalīcijas neviendabīguma dēļ.        

Tuvāk tautai

Par būtisku notikumu Latvijas iedzīvotājiem Butkevičs uzskata “PNB” bankas maksātnespēju. Augustā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja bankas darbību. Pie filiālēm uzreiz sāka veidoties rindas.  

“Mēs joprojām atceramies šīs pensionāru rindas pie filiālēm, diezgan lielo neziņu un varbūt ne līdz galam veiksmīgi nokomunicēto tālāko nepieciešamo darbību sarakstu,” augusta notikumus atcerējās žurnālists.

“Arī es turpat biju pie šiem cilvēkiem, kuri ir vecāka gada gājuma cilvēki. Viņi tiešām nezināja, kas notiks ar viņu naudu, kas notiks ar viņu pensiju saņemšanu un visu pārējo,” pauda Butkevičs.

Sapņi par mazo Šveici

“PNB” banka par maksātnespējīgu tika pasludināta tieši laikā, kad aktīvi risinājās Latvijas finanšu tirgus “kapitālais remonts”. Apzīmējumu ieviesa pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ar šo vārdu savienojumu apzīmē virkni pasākumu cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijas finanšu sektorā.

Butkevičs saka, ka šim procesam būtu jānoslēdzas februārī līdz ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka

“sapnis par Rīgu kā mazo Šveici un finanšu centru ir nedaudz izsapņots”.  

Bet šos pasākumus var just gandrīz visi iedzīvotāji. Pirmkārt, banku attieksme pret saviem klientiem esot kļuvusi, pēc Butkeviča domām, skrupulozāka. Otrkārt, notikumiem finanšu sektorā ir arī pastarpināta ietekme uz valsts budžetu un IKP.

“Skaidrs, ka taustāma ietekme ir tad, ja tiešām notiek krīzes situācija,” pauda žurnālists.

Solījumu nepildīšana – nekas jauns

2019. gadu Latvijas politiskajā dzīvē raksturo arī vairāki likumdevēja neizpildītie solījumi. Solījumu nepildīšana Latvijas parlamenta vēsturē nav nekas jauns. Piemēram, netiek pildītas likuma normas attiecībā uz finansējuma palielināšanu zinātnei.  

“Ir viena lieta, ja tu nepildi kaut ko, ko 11. vai 10. Saeima ir nolēmusi. Attiecībā uz mediķiem bija ļoti liela problēma un, manuprāt, ļoti liels pliķis sejā nozarei ar to, ka šī pati Saeima to nolēma,”

tā finansējuma nepalielināšanu mediķiem solītajā apmērā komentēja Butkevičs.

Viņš uzskata, ka varēja nobalsot par finansējuma palielinājumu tikai uz vienu gadu, nevis uz vairākiem, kā to izdarīja likumdevējs.  

Tāpat žurnālists uzskata, ka likumā ierakstītais solījums par mediķu atalgojuma palielinājumu nākamajos gados tomēr būtu jāizņem ārā.

“Ir skaidrs: kamēr šis ir ierakstīts likumā, nākamgad mēs varam attapties pie tieši tām pašām problēmām, ka mums atkal likumā ir ierakstīta summa X un mums  nav tās summas. Būtu labāk to izņemt ārā un pateikt: “Jā, kļūdījāmies, bet vairs tā nebūs,” komentēja Butkevičs.  

Vēl viens skaļš un neizpildīts solījums ir OIK atcelšana. Galvenokārt to solīja partija KPV LV. Tomēr jau pēc Saeimas balsojuma par OIK likvidēšanu izrādījās, ka šo sistēmu atcelt nemaz nav tik viegli.

“Vai nu tas ir bijis klajš cinisms un meli, vai vienkārši liela nekompetence konkrētajā jautājumā,” atzina Butkevičs.  

Saeimas labie darbi

Neskatoties uz likumdevējam veltīto kritiku 2019. gadā, tika pieņemti arī vairāki svarīgi un nepieciešami lēmumi. To vidū Butkevičs atzīmē Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas paredz būtisku pašvaldību skaita samazināšanu. Tāpat, neskatoties uz solījumu nepildīšanu mediķiem, tomēr arī viņiem un skolotājiem tika papildus novirzīti  valsts budžeta līdzekļi atalgojuma palielināšanai. Visbeidzot Saeima ievēlēja jaunu valsts prezidentu.

Nefunkcionējošā Rīgas dome

Šā gada aprīlī Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītājs Juris Pūce (A/P) atstādināja no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S). Iemesls – vairāki pārkāpumi, ko Ušakovs esot pieļāvis kā mērs un kapitāldaļu turētājs pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Līdz ar Ušakova aiziešanu Rīgas domē sākās politiskās cīņas un valdošās koalīcijas šķelšanās.

Saskaņā ar Butkeviča teikto esošais domes sasaukums vairs nefunkcionē. Pēdējais piemērs ir Rīgas mēra pienākumu izpildītājas Annas Vladovas (S) lēmums iecelt Emīlu Jakrinu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākuma izpildītāja amatā. Vēlāk Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) paziņoja, ka atcelšot savas vietnieces lēmumu, tiklīdz būs atpakaļ no atvaļinājuma.

“Varbūt tiešām pietiek? Varbūt ir laiks, lai vēlētāji izšķiras, lai izlemj, lai iedod savu vērtējumu par to? Kā būs - tā būs, bet ir skaidrs, ka šis sasaukums vairs nefunkcionē pilnvērtīgi,” vērtēja Butkevičs.  

“Ir skaidrs, ka vairāk ir pārdales: kurš ar kuru ir koalīcijā, kurš par kādiem amatiem aiziet koalīcijā, bet strādāšanu rīdzinieku labā patlaban ir grūti saskatīt,” pauda žurnālists.  

ASV sankcijas pret Lembergu: lielāka skaidrība nākamgad

Gada izskaņā ASV Magņitska sankciju sarakstā tika iekļauts smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. ASV iedeva vienu mēnesi, lai uzņēmumi vai organizācijas, kas ir saistītas ar Lembergu vai viņa kontrolētajām organizācijām, pārtrauktu sadarbību. Šis termiņš beidzas janvāra sākumā.  

Saskaņā ar Butkeviča teikto, ASV sankcijas izgaismos to organizāciju un uzņēmumu tīklu, ko ir ietekmējis Lembergs. Tomēr žurnālists vienlaikus atzīst, ka pagaidām ir grūti spriest par sankciju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.