Krievijas delegācijas darbības atjaunošana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā nav veicinājusi progresu konflikta noregulējumā Ukrainā, uzsvērts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2019.gadā.
Sadaļā par ģeopolitisko situāciju, norisēm un izaicinājumiem norādīts, ka Krievijas delegācijas darbības atjaunošana iedragāja Eiropas Padomes autoritāti un bija pretrunā ar tās pārstāvētajām vērtībām un principiem. Tāpat tas nav devis uzlabojumus cilvēktiesību situācijai Krievijā vai veicinājis progresu konflikta noregulējumā Ukrainā un Minskas vienošanos izpildē.
"Krievija turpina mēģinājumus mainīt starptautisko attiecību kārtību, nevairoties no konfrontācijas ar Rietumiem un stiprinot sadarbību ar autoritāriem režīmiem citur pasaulē. Krievijas darbība ārpolitikā un tās Eiropas vēstures notikumu revizionistiskā interpretācija rada papildu bažas par pieaugošiem riskiem starptautisko tiesību normām un esošajai politiskajai kārtībai," teikts ziņojumā.
Ziņojuma sadaļā par Eiropas kaimiņu politiku un Austrumu partnerību rakstīts, ka Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības raksturo savstarpējās uzticēšanās un dinamikas trūkums. Attiecībās ar Krieviju ES turas pie Ārlietu padomē apstiprinātajiem pieciem pamatprincipiem un divu ceļu politikas, kas, no vienas puses, paredz diplomātisko dialogu un, no otras, ierobežojošos pasākumus.
"Latvija konsekventi iestājas par sankciju politikas turpināšanu un uzstāj, ka tikai pilnīga Minskas vienošanos izpilde var būt par pamatu sankciju atcelšanai. Latvija konsekventi iestājas par Krimas aneksijas neatzīšanas politikas ievērošanu un nosoda darbības, kas vērstas uz Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības graušanu," uzsvērts ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka Latvija ir nosodījusi Krievijas rīkotās tā dēvētās Krimas un Sevastopoles likumdevēju institūciju vēlēšanas un uzskata tās par neleģitīmām. Tāpat Latvija nav atzinusi Gruzijas Abhāzijas reģionā notikušo tā dēvēto prezidenta vēlēšanu likumību un to rezultātus.
"Tādējādi Latvija atkārtoti ir apliecinājusi atbalstu Gruzijas un Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei šo valstu starptautiski noteiktajās robežās," akcentēts ziņojumā.
Ārlietu ministra ziņojumā norādīts, ka Latvijas interesēs ir vienota ES un NATO izpratne par aizsardzības un drošības jautājumu risināšanu Eiropā. Lai gan no atsevišķu ES dalībvalstu puses izskan aicinājums izvērtēt jaunas Eiropas aizsardzības arhitektūras veidošanu, paredzot kopējas drošības telpas izveidi ar Krieviju, un sankciju pārskatīšanu, Latvija iestājas par "pragmatisku un racionālu pieeju šajā procesā, vienlaikus neatkāpjoties no savām pamatvērtībām".
Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir atvērta viedokļu apmaiņai starp sabiedrotajiem par Eiropas noturības stiprināšanu pret mūsdienu apdraudējumiem, kā arī nepieciešamībai veidot dialogu ar Krieviju savstarpēji būtiskos jautājumos.
"Apstākļos, kad Krievija nemaina savu agresīvo politiku un pārkāpj starptautiskās tiesības, kvalitatīvi jaunu attiecību veidošana ar Krieviju, tostarp drošības jomā, būtu pretrunā ar mūsu un mūsu sabiedroto - NATO, ES un transatlantisko partneru - principiem," sacīts ziņojumā.
Ārlietu ministra ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Latvijas un Krievijas sadarbība notiek jomās, kuras nav pakļautas sankciju ietekmei, piemēram, transports, loģistika, pārrobežu sadarbība, cīņa pret organizēto noziedzību, nelegālā migrācija, kā arī tādās jomās kā universitāšu sadarbība un citās.
"Vienlaikus par būtisku uzskatām atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Latvija uzskata, ka Krievijas varas struktūru vēršanās pret nevalstiskajām un cilvēktiesību aizstāvības organizācijām, pastiprināti arī pret žurnālistiem, nedrīkst palikt nepamanīta," teikts ziņojumā.
Reaģējot uz represijām pret Maskavā notiekošajām protesta akcijām, ir pausta nostāja, ka Krievijai jāpārtrauc nepamatota vardarbība pret nevainīgiem cilvēkiem, jāatbrīvo aizturētie un jāievēro savas starptautiskās cilvēktiesību saistības.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvija turpina paust bažas par gāzes cauruļvada projekts "Nord Stream 2" īstenošanu, "kas palielinās ES enerģētisko atkarību no viena piegādātāja". ASV, norādot uz nepieciešamību aizsargāt Eiropas enerģētikas nozares integritāti, ir noteikušas sankcijas pret uzņēmumiem, kas būvē "Nord Stream 2" cauruļvadus.
"ASV lēmums ir nopietns signāls ES dalībvalstīm un to uzņēmumiem, kuri piedalās "Nord Stream 2" projekta attīstībā par šī projekta negatīvajām ģeopolitiskajām sekām," rakstīts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija arī turpmāk iestāsies par transatlantiskā dialoga nepieciešamību, veicinot to arī enerģētikas jautājumos.
