Solis, ko no ASV negaidīja. Irānas ģenerāļa nogalināšana: pamatojums un nākotnes scenāriji (51)

Kāpēc ASV uzbruka?

"Kopš Irākas kara ASV un Irāna  visu laiku ir cīnījušās Irākas teritorijā," norāda politologs Mārtiņš Hiršs. Kad 2014.gadā Irākā izpletās "Islāma valsts" kaujinieki, Irākas valdība neaicināja amerikāņus atpakaļ līdz brīdim, kad "Islāma valsts" bija gandrīz iegājusi Bagdādē. Pie tā daļēji vainojama Irānas politiskā un reliģiskā ietekme reģionā.

Kā arī jāņem vērā, ka bijuši gadījumi, kad ASV īsti nereaģē uz tādiem Irānas izgājieniem kā, piemēram, kuģu sagrābšana Persijas līcī. Uz uzbrukumu Saūda Arābijas naftas rūpnīcai ASV atbildēja ar sankcijām, kas bija vāja atbilde.

Grūti pateikt, kāpēc Tramps izvēlējies atbildēt tieši tagad un tik radikāli, norāda Hiršs. "Tas ir nopietns solis, jo ģenerālis nebija tikai ģenerālis, bet arī ļoti tuvs augstākajam garīgajam līderim un, iespējams, bija nākamais varas mantinieks. Viņš bija viens no atslēgas cilvēkiem Irānā," viņš skaidro. Soleimani amats ietvēra arī aktīvu dalību Irānas ārpolitikas veidošanā reģiona valstīs.

Ārkārtīgi neparasts solis

Uzbrukums ir ļoti neparasts tāpēc, ka mūsdienu ASV nepiekopj mērķētas slepkavības pret sāncenšu valstu līderiem, uzsver Hiršs. Šis gadījums ir atšķirīgs no Osamas bin Ladena likvidēšanas, jo bin Ladenu un viņa teroristiskās idejas neatbalstīja neviena valsts.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks norāda, ka Soleimani nāve nemaina spēku samēru reģionā, kā arī Irāna ir pārāk vāja, lai varētu atļauties tiešu militāru konfrontāciju ar ASV un citiem spēlētājiem reģionā, piemēram, Saūda Arābiju. "Lai arī kāda būs Irānas izvēle, tā būs veidota tā, lai neeskalētos līdz atklātai karadarbībai," prognozē Rostoks. Diez vai Irānas atbilde gaidāma tuvākajās dienās, jo tur izziņotas sēras.

Tomēr Rostoks norāda, ka Soleimani pārvaldīja Irānas ārpolitiku Sīrijā, Libānā un Irākā, uzturot ciešas attiecības ar Irānas atbalstītajiem spēkiem šajās valstīs. Tas nozīmē, ka šie spēki varētu ļoti ātri organizēties pret ASV interesēm savās valstīs, pat ja Irāna censtos šādas darbības apturēt.

Nevar izslēgt risku, ka Soleimani nogalināšana radikalizētiem indivīdiem Savienotajās Valstīs varētu kalpot par iemeslu teroristisku uzbrukumu sarīkošanai. 

Ilgākā laika posmā iespējami dažāda veida Irānas atbildes soļi, piemēram, uzbrukumi ASV interesēm kādā no Irānas kaimiņvalstīm vai naftas tankkuģu satiksmes traucēšana Hormuza jūras šaurumā, uzskaita Rostoks. Nevar izslēgt, ka Irāna varētu vērsties pret kādu no ASV sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos, piemēram, Saūda Arābiju, ko Irāna iepriekš jau ir darījusi.

Attiecības ar sabiedrotajiem

Trampa autorizētais uzbrukums izpelnījies asu nosodījumu no Irānas un citām reģiona valstīm, taču pagaidām no sabiedrotajiem Eiropā tikpat kā nekas nav dzirdams. ASV demokrāti asi kritizējuši šo soli, Trampa politiskajam sāncensim Džo Baidenam to raksturojot ar vārdiem "dinamīts pulvermucā".

ASV sabiedroto valstu reakciju grūti paredzēt, uzskata Hiršs. Tā kā Irāna nav starp pozitīvāk vērtētajām pasaules valstīm, lielu aizstāvību tā diez vai saņems. No otras puses, iebildumus visdrīzāk radīs pats solis - mērķēta slepkavība, kas pēdējos gadu desmitos netiek uzlūkota kā pieņemams savstarpējo attiecību kārtošanas rīks. "Eiropiešiem ir nepieņemams precedents, ko tas rada," saka Hiršs.

Uz jautājumu, vai ASV izgājiens varētu sadusmot pārējās NATO dalībvalstis, Hiršs atbild noraidoši. Viņš to pamato ar to, ka Irāka ir ASV, nevis NATO interešu sfērā.

Cits stāsts ir ASV iekšpolitika. Rostoks norāda, ka republikāņi tomēr lēmumu vērtē ar zināmu atzinību, jo "uz Soleimani rokām faktiski ir amerikāņu asinis". "Demokrāti saprotamu iemeslu dēļ kritizē Trampu, bet uz to jāskatās ilgākā laika posmā," viņš uzsver. "Ja Trampa kritiķi varēs savilkt Soleimani nāvi ar kādām nepatīkamām sekām ASV ārpolitikai, tādā gadījumā tas tiks izmantots priekšvēlēšanu laikā."

GALERIJA: Pret ASV vērstas demonstrācijas Irānā