Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma parakstu vākšanai referendumam nereģistrēt "antifašista" Jāņa Kuzina pārstāvētās partijas "Jaunā Saskaņa" (JS) piedāvātos grozījumus par izglītības iegūšanu ne tikai valsts valodā, bet arī citās valodās.
Kuzins norādīja, ka par to, vai pārsūdzēt CVK lēmumu tiesā varētu lemt pēc iepazīšanās ar lēmuma pilno tekstu. No viņa izteikumiem sēdē izriet iespēja vēlēšanu komisijas lēmumu pārsūdzēt.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka Saeimā kopā ar juristiem varētu tikt spriests, kā rīkoties situācijās, kad tiek iesniegti Satversmei neatbilstoši likuma grozījumi. Pašlaik tas prasa institūciju resursus, jo tām jāsniedz atzinumus par piedāvātajām izmaiņām, norādīja Bērziņa. Viņa kā piemēru minēja iespēju noteikt drošības naudas iemaksu, reizē gan norādot, ka tam nevajadzētu būt šķērslim kādu noderīgu iniciatīvu iesniegšanai.
CVK būs jāvērtē arī Centra partijas iesniegtā iniciatīva par Saeimas deputātu skaita samazināšanu no 100 uz 50.
Tieslietu ministrija (TM), Izglītības un zinātnes ministrija un Tiesībsarga birojs iepriekš likumprojektu atzinuši par nepilnīgi izstrādātu. Kā norādīja CVK sekretārs Ritvars Eglājs, šo iestāžu pārstāvji norādījuši, ka Satversmē īpaši uzsvērta latviešu valoda kā viena no Latvijas pamatvērtībām un ka iesniegtais likumprojekts samazinātu valsts valodas lomu.
TM arī norādījusi, ka likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts gan pēc satura, gan pēc formas.
Kuzins savukārt norādīja, ka vara pieder tautai un ka likumprojekts ir lielā mērā atbilstoši izstrādāts. Reizē iesniedzēji būtu gatavi veikt likumprojekta formas uzlabojumus. Ja izmaiņas tiktu pieņemtas referendumā, tad citus nepieciešamos grozījumos pārējos likumos veiktu Saeima, pauda JS pārstāvis.
Viņš arī atsaucās uz starptautiskajām saistībām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Ja šo jautājumu tomēr nevar lemt referendumā, tas nozīmētu, ka tautai tomēr nav varas, pauda politiķis.
CVK, ņemot vērā arī atbildīgo iestāžu vērtējumu, nolēma nereģistrēt šo likumprojektu.
JS cita starpā rosināja Izglītības likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūs arī citās valodās. Savukārt pašlaik likumā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītība iegūstama valsts valodā.
Saskaņā ar Satversmes 78.pantu vēlētājiem ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu.
Šīs procedūras regulējošais likums nosaka, ka CVK atsaka likumprojekta reģistrāciju gadījumā, ja likumprojekts nav pilnībā izstrādāts.
CVK lēmumu iesniedzēji var pārsūdzēt tiesā.
