Peļņa uz cilvēktiesību rēķina: bijušais darbinieks asi kritizē "Google" (13)

TVNET/BBC
CopyLinkedIn Draugiem X
Google. Ilustratīvs attēls
Google. Ilustratīvs attēls Foto: AFP / Scanpix

"Uzņēmuma sauklis kādreiz skanēja: "Neesi ļauns." Šis tas ir mainījies," raksta Ross Lažoness, kurš līdz pērnā gada pavasarim bija tehnoloģiju giganta "Google" starptautisko attiecību departamenta vadītājs.

"Google" biznesa daļa, kas uztur pasaulē populārāko interneta meklētāju, 2010.gadā pārcēlās no Ķīnas kontinentālās daļas uz Honkongu, kā iemeslu minot Ķīnas cenzūru un valdības veiktos kiberuzbrukumus.

Taču kopš tā laika "Google" meklē veidus, kā atgriezties valstī ar milzīgu un lielu tirgu.

Pērnā gada jūlijā "Google" paziņoja, ka izbeidz darbu pie cenzēta interneta meklētāja veidošanas Ķīnas tirgum. Tā dēvētā "Dragonfly" programma bija devusi pamatu bažām, ka tehnoloģiju kompānija varētu pielikt roku Ķīnas valdības mēģinājumos internetā cenzēt un novērot savus pilsoņus.

Demokrāts Lažoness, kurš kandidē uz vietu ASV Senātā, norāda, ka "Google" pieredzētais viņu pārliecinājis, ka tehnoloģiju kompānijas nepieciešams regulēt daudz stingrāk nekā līdz šim.

""Google" Ķīnas tirgū iegāja 2006.gadā," raksta Lažoness. "Tolaik dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins teica, ka "Google" paliks tikai tad, ja uzņēmuma klātbūtne darīs vairāk laba nekā ļauna. Ja lietotājiem būs vairāk informācijas nekā iepriekš, pat ja attiecībā uz dažiem tematiem būs spēkā cenzūra. Taču gadu gaitā ievērojami pieauga saraksts ar lietām, ko Ķīnas valdība vēlējās, lai cenzējam. Pēc Ķīnas valdības mēģinājuma ielauzties cilvēktiesību aizstāvju "Gmail" kontos 2009.gadā Lerijs un Sergejs nolēma, ka pienācis laiks no jauna izvērtēt 2006.gada lēmumu. Pēc karstām diskusijām ar citiem vadītājiem viņi nolēma, ka vienīgais veids, kā piedāvāt meklētāju Ķīnā un vienlaikus pieturēties pie mantras "neesi ļauns", ir mazāka pakļaušanās valdības cenzūras prasībām."

Tā kā Ķīnas valdība gaida ne tikai pieeju tās teritorijā darbojošos uzņēmumu lietotāju datiem un infrastruktūrai, bet arī pilnīgu sadarbību no uzņēmuma vadības puses, "Google" apzinājās, ka nesadarbošanās var novest pie nelāgām ekonomiskajām sekām un varbūt pat apdraudēt darbiniekus. "Vienubrīd es pat sāku plānot iespējamu visu Ķīnā bāzēto "Google" darbinieku un viņu ģimeņu evakuāciju. Lai arī tas bija grūts laiks, es ārkārtīgi lepojos ar principiālo pozīciju, ko ieņēma uzņēmums," norāda Lažoness.

Tomēr lēmums sastapās ar pretestību ne tikai no Ķīnas valdības, bet arī tādu "Google" produktu kā "Maps" un "Android" vadītājiem, kurus bija savaldzinājis Ķīnas milzīgais tirgus un iespējamā peļņa, raksta Lažoness. 

2017.gadā viņu esot satraukušas ziņas par "Dragonfly" jeb cenzētā meklētāja ieceri, kā arī mākoņpakalpojuma "Cloud" vadītāju aktīvās sarunas ar briesmīgos cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzēto Saūda Arābijas valdību. "Visbeidzot 2017.gadā "Google" paziņoja par "Google" Mākslīgā intelekta centra izveidi Pekinā. Tas mani pilnībā pārsteidza un lika saprast, ka man [kā starptautisko attiecību nodaļas vadītājam] vairs nav ietekmes pār daudzu produktu attīstīšanu un ar to saistītajiem darījumiem," uzsver bijušais "Google" darbinieks.

Viņš ierosinājis izveidot cilvēktiesību programmu, kas liktu visam globālajam uzņēmumam pakļauties ANO Cilvēktiesību deklarācijas principiem. Produktu izstrādātājiem būtu jānodod iekšējai izvērtēšanai jaunus produktu elementus, kā arī kompānijai būtu formāli jāizvērtē, kādu iespaidu uz cilvēktiesību situāciju atstājusi katra jauna tirgus apgūšana vai nozīmīga produkta palaišana.

"Tomēr katru reizi, kad ierosināju Cilvēktiesību programmu, augstākie vadītāji atrada iemeslu pateikt nē," raksta Lažoness. "Vispirms viņi teica, ka cilvēktiesību jautājumus vislabāk apspriest produktu izstrādātāju komandas ietvaros, nevis sākot jaunu programmu. Taču produktu komandas nebija apmācītas darbam ar cilvēktiesību jautājumiem. Kad es atkal runāju ar augstākajiem vadītājiem, viņi teica, ka pastāvot bažas par lielāku juridisko risku. Mēs pieaicinājām neatkarīgos ekspertus, kuri apliecināja, ka šādām bažām neesot pamata. 

Šajā brīdī kādam kolēģiem piedāvāja vadīt "Dragonfly" politikas komandas diskusijas. Es biju konsekventi iestājies par pieeju, kas balstīta cilvēktiesībās, taču es netiku pielaists pie sarunām par to, vai īstenot "Dragonfly".

Es sapratu, ka uzņēmums nemaz nebija plānojis adaptēt cilvēktiesību principus savos biznesa un produktu izstrādes lēmumos. Kad "Google" vajadzēja no jauna apliecināt iestāšanos par cilvēktiesībām, tā izlēma dzīties pakaļ lielākai peļņai un vēl augstākai akciju cenai."

Viņš norāda uz to, ka uzņēmumā nereti esot bijušas novērojamas arī seksistiskas, rasistiskas un homofobiskas izpausmes. Cilvēkresursu departaments esot uzklausījis Lažonesa sūdzības, taču tālāka rīcība neesot sekojusi.

2019.gada aprīlī Lažoness tika atlaists, pamatojot šo lēmumu ar "reorganizāciju". Pēc tam, kad Lažoness nolīga advokātu, uzņēmuma vadība esot teikusi, ka noticis pārpratums, un piedāvājusi maznozīmīgu amatu.

"Google" laikrakstam "The Washington Post" norādīja, ka reorganizācija esot bijusi nesaistīta ar darbinieku profesionālo sniegumu (Lažoness apgalvo, ka pēdējā darba pārskata periodā esot saņēmis 98% pozitīvu novērtējumu). Lažonesa amats neesot iederējies jaunajā struktūrā. "Rosam tika piedāvāts tieši tāda paša līmeņa amats ar tikpat lielu atalgojumu," norāda "Google" pārstāvis. "Mēs novēlam Rosam visu to labāko saistībā ar viņa politiskajām ambīcijām."

"Daži teiks, ka "Google" vienmēr bijis nelabdabīgs korporatīvais spēlētājs ar necaurspīdīgu pieeju privātumam," uzsver Lažoness. "Taču ir vērā ņemama atšķirība starp reklāmu balstīšanu uz "Google" meklējumiem un sadarbošanos ar Ķīnas valdību mākslīgā intelekta jautājumos vai Saūda Arābijas valdības aplikāciju uzturēšanu - tai skaitā "Absher", kas ļauj vīriešiem sekot un kontrolēt savas ģimenes sieviešu pārvietošanos."

Viņš pauž uzskatu, ka tehnoloģiju kompānijām ir pārāk liela ietekme uz sabiedrības ikdienas dzīvi, piemēram, iedzīvotāju informētību, lai atstātu visus ar tām saistītos lēmumus uzņēmumu vadītāju rokās.

Pagājušogad "Google" dibinātāji Peidžs un Brins pārtrauca aktīvu darbu mātesuzņēmumā "Alphabet", paliekot tā akcionāru un direktoru padomes locekļu statusā.

Komentāri (13)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu