Ņujorkas štatā atrasts pasaulē senākais mežs (4)

Kaļķakmens karjerā atklātās 386 miljonus gadu senā meža atliekas veido reiz augušu koku un augu sakņu tīkls. Senos laikos tur slējās milzīga meža gigantiskie koki, kas, izrādās, ir divus līdz trīs miljonus gadu senāki nekā iepriekš par senāko pasaulē uzskatītais mežs Ņujorkas štatā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, rakstīts, ka šā meža eksistences laikā šī Hudzonas ieleja bija upes delta, tāpēc tur atrodamas arī daudzas zivju fosilijas.

“Neviens no kokiem senajā mežā, lai vairotos, neizmantoja daudzšūnu sēklas,” raksta pētnieki, “tā vietā tika izmantotas vienšūnas sporas.”

Antīkajā mežā bija trīs veidu koki: kladoksilipsīdi, kas bija līdzīgi primitīvām papardēm, tikai bez plakanajām, zaļajām lapām; arheopteri, kas daļēji atgādināja modernos skujkokus, tomēr tiem bija zaļas un plakanas lapas; un viena neidentificēta tipa koki.

Šis mežs atklāj atslēgas pagrieziena punktu Zemes klimata vēsturē. Augiem attīstoties resniem, ilgdzīvojošiem, ar oglekli bagātām saknēm, tie no atmosfēras savāca oglekļa dioksīdu, fundamentāli izmainot planētas gaisa globālo sastāvu.

Beigu beigās šo mežu no Zemes virsmas aizslaucīja, visticamāk, plūdi.