/nginx/o/2019/03/07/11848781t1h4549.jpg)
Zinātnieki radījuši metodi, kas ikdienas laikapstākļu vērojumos ļauj tiem identificēt tā saucamos klimata pārmaiņu "pirkstu nospiedumus". Pateicoties tai, zinātniekiem izdevās atklāt, ka globālā sasilšana norisinājusies konstanti katru dienu kopš 2012. gada marta beigām.
Izmantojot klimata modeļus un statistikas mācīšanās tehnikas, pētnieku komanda no Cīrihes spēja identificēt klimata pārmaiņu “pirkstu nospiedumus” globālajā ikdienas vidējā temperatūrā, kas tika aprēķināta no dažādās pasaules vietās veiktiem mērījumiem.
Pētnieki uzsvēra: kamēr vidējās vietējās ikdienas temperatūras gadu no gada var ievērojami svārstīties, tomēr globālie vidējie ikdienas mērījumi parāda konstantu globālās sasilšanas tendenci.
Pētnieki saka, ka viņu izstrādātais modelis ļauj viņiem identificēt klimata pārmaiņu globālo mērījumu “pirkstu nospiedumu” katrai dienai kopš 2012. gada marta un katram mēnesim kopš 2001. gada. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Climate Change”.
“Laikapstākļi globālā līmenī satur nozīmīgu informāciju par klimatu. Šī informācija var tikt izmantota tālākiem pētījumiem, kas savukārt parādītu, piemēram, izmaiņas ekstrēma aukstuma vai karstuma viļņos,” stāstīja klimata zinātnieks Reto Knuti.
Pētnieki saka, ka viņu modelis var palīdzēt izskaidrot dažādus neparastus reģionālos laikapstākļus, kā arī ļaus pētīt klimata pārmaiņas ilgtermiņā.
Laikapstākļi pret klimatu
Gadiem ilgi zinātnieki ir uzsvēruši atšķirības starp laikapstākļiem un klimatu. Laikapstākļi raksturo atmosfēriskos apstākļus, kurus mēs piedzīvojam īstermiņā, piemēram, ikdienas gaisa temperatūru, mitruma un nokrišņu līmeni. Tas viss var ievērojami svārstīties atkarībā no laika un reģiona.
Savukārt klimats raksturo laikapstākļus noteiktā vietā un ilgā periodā. Aukstuma viļņi, piemēram, nemazina faktu, ka vidējā globālā gaisa temperatūra pieaug.
