Notekūdeņi, kas bez pienācīgas attīrīšanas, iespējams, apzināti noplūdināti Kuršu jomā no kartona ražošanas uzņēmuma "Grigeo Klaipeda", varēja saturēt dažas no smirdīgākajām vielām pasaulē, atzinusi Lietuvas Veselības zinātņu universitātes profesore Rūta Ustinavičiene.
Lietuvas tiesībsargājošās iestādes, kas jau krietnu laiku centušās noskaidrot, no kurienes plūst nepatīkamā smaka, par kuru sūdzas klaipēdieši, naktī uz otrdienu rīkoja vērienīgu tiesībsargājošo iestāžu operāciju Klaipēdas uzņēmuma attīrīšanas iekārtu teritorijā, kurā piedalījās arī vides dienestu darbinieki un citu jomu speciālisti.
Kad pārbaudē atklājās, ka notekūdeņu noplūdināšanai izveidoti īpaši apvedceļi, pa kuriem lielākā daļa no tiem, apejot attīrīšanas iekārtas, nonāk Kuršu jomā, prokuratūra sāka izmeklēšanu pret kartona ražotāju "Grigeo Klaipeda".
Kā norādīts Lietuvas Veselības zinātņu universitātes paziņojumā, papīra un kartona ražošanā veidojas daudz savienojumu, kas izceļas ar stipru smaku, tai skaitā merkaptāni, sērūdeņradis un citi sēra savienojumi.
"Merkaptāni ir vienas no smirdīgākajām vielām pasaulē. Tie smird pēc kanalizācijas, puvušiem kāpostiem un ķiplokiem un tiek pievienoti dabasgāzei, lai būtu vieglāk pamanīt tās noplūdi, jo pašai gāzei nekādas smaržas nav," stāstījusi profesore.
Pēc viņas teiktā, šajos ražošanas procesos veidojas arī organiskie savienojumi, kuri, nonākot ūdenī, oksidējas un patērē daudz skābekļa, bet skābekļa trūkums ūdenī var izrādīties liktenīgs zivīm.
"Var veidoties nedzīvas zonas, kurās norisinās pūšanas procesi. Nonākot virszemes ūdeņos, notekūdeņi padara tos nederīgus mikroorganismu, planktona un mazo zivju attīstībai, un tas ietekmē arī lielo zivju populāciju, vēl vairāk samazinot tās pieaugumu," norādījusi Ustinavičiene.
Viņa atsaukusies uz pētījumiem, kas liecina, ka celulozes un papīra ražotņu notekūdeņu izplūdes vietu tuvumā vērojams paaugstināts mutagēnu daudzums, un ūdens, kas lielā daudzumā satur organiskās vielas, parasti sāk "ziedēt", un tajā pastiprināti veidojas dūņas. Ūdenī var nonākt arī smagie metāli un dzīvsudrabs, kas ir īpaši bīstams, jo nosēžas ūdenstilpju dibenā un var nonākt ūdens organismos - planktonā, vēžveidīgajos un zivīs, ceļojot aizvien augstāk pa pārtikas ķēdi aizvien pieaugošā koncentrācijā. Daļā avotu minēti arī dioksīni, ftalāti un citas toksiskas vielas, ko varētu saturēt šie notekūdeņi, tiesa gan, tie lielākos daudzumos uzkrājas, ja papīrs tiek balināts.
"Ja uzņēmums grib būt godīgs, tam būtu jāinformē, kādas konkrēti ķīmiskās vielas tiek lietotas, jo to uzskaite uzņēmumos ir obligāta. Tas atvieglotu [pārbaudītāju] darbu un paātrinātu situācijas risināšanu," uzsvērusi profesore, atgādinot, ka papīra un kartona ražošana ir viena no vidi piesārņojošākajām rūpniecības nozarēm.
Lai gan "Grigeo" prezidents un lielākais akcionārs Gintauts Pangonis trešdien izteicās, ka notekūdeņi no Klaipēdas uzņēmuma varētu būt nonākuši Kuršu jomā tehniska bojājuma dēļ, nevis apzinātas ļaunprātības rezultātā, ceturtdien viņš paziņoja, ka sākotnēji viņam neesot bijis pietiekamas informācijas un patiesībā pienācīgi neattīrīti notekūdeņi no "Grigeo Klaipeda" ražotnes ieplūduši jomā pa avārijas cauruli, taču nekādas papildu caurules attīrīšanas iekārtu apiešanai nepastāvot.
Tikmēr Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Mažeika sacījis, ka apzināta notekūdeņu noplūdināšana Kuršu jomā no "Grigeo Klaipeda", iespējams, turpinājusies jau kopš 2012.gada un kopējais kaitējums varētu sasniegt 60 miljonus eiro.
Jau no otrdienas "Grigeo Klaipeda“ notekūdeņu attīrīšanu "pēc steidzama uzņēmuma lūguma" uzņēmies Klaipēdas ūdenssaimniecības uzņēmums "Klaipedos vanduo". Trešdien kartona ražošanas uzņēmuma pārstāvji informēja vides aizsardzības speciālistus, ka neattīrītu notekūdeņu iepludināšana Kuršu jomā pārtraukta.
