Trakumsērga Daugavpilī: bojāgājušās sievietes dēls pastāsta par notikumiem slimnīcā (89)

Turklāt Daugavpilī vēlāk atteicās veikt mirušās līķa sekciju. Tā notikusi tikai pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) uzstājīgas prasības, ziņo LTV7 raidījums „Personīgā lieta”.

Svetlana Žguncova 28.novembrī 55 gadu vecumā Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā mira ar trakumsērgu. Viņas dēls Vitālijs Komarovs sagādāja raidījumam „Personīgā lieta” visu medicīnisko dokumentāciju. Viņš pilnībā atjaunoja notikumu gaitu pēc dokumentiem, ierakstiem un SMS ziņojumiem. Komarovs uzskata, ka ārsti šajā lietā bijuši nekompetenti, nolaidīgi un pieļāvuši virkni pārkāpumu.

Šis traģiskais stāsts, pēc dēla sacītā, sācies ar viņa mātes ekskursiju Indijā – no šķietami neievērojama kucēna kodiena pie viesnīcas Nepālā, kas notika 2018.gada maijā.

„Viesnīcā, kurā viņi bija apmetušies, zem soliņa gulēja suns. Viņa  sēdēja uz blakus soliņa un nejauši straujāk izkustināja kājas, tādēļ kucēns pamodās un ieķēra ar zobiem kreisās kājas lejasdaļā,” „Personīgajai lietai” stāsta Vitālijs Komarovs.

Svetlana toreiz dzīvoja Īrijā un, atgriezusies tā laika mājās, vērsās pie vietējā ārsta, jo koduma vieta kļuva sārta un iekaisa. Ārsts noklausījās stāstu par Nepālā piedzīvoto un izrakstīja ziedi. Savukārt vēl pēc pusotra gada,  2019.gada 25.novembrī, sievieti uzņēma Daugavpils reģionālajā slimnīcā ar diagnozi – sēžas nerva saspiedums. Tālākie notikumi norisinājās jau diezgan strauji.

Vitālijs Komarovs nodeva raidījumam „Personīgā lieta” mātes saraksti ar draudzeni. Paciente nepārtraukti sūdzas par hidrofobiju (bailēm no ūdens).

7:57 „No ūdens skaņām un redzot to, aizraujas elpa un rodas smakšanas sajūta”

7:59 „Nevaru norīt ūdeni, baidos, ka nosmakšu”

9:49 „Vispār neko nevaru norīt, smakšanas sajūta”

9:50 „Es pat nevaru nekādu šķidrumu ieliet mutē, uzreiz aizrijos”

Galu galā Svetlana Žguncova pati sev noteica diagnozi un pieprasīja, lai ārsti pārbauda, vai viņai nav šī kaite.

„Man viss izskatās pēc trakumsērgas, vienīgi nav temperatūras, viņa raksta. Kad viņa vairs nevarēja parunāt, māte rakstīja uz lapiņām un rādīja tās ārstiem. Vienā no lapiņām viņa saka: vai jūs paņēmāt no manis analīzes trakumsērgai?” pastāstīja Vitālijs Komarovs.

Sarakstē ar draudzeni ir daudz ārstiem veltītu necenzētu vārdu. Slimnīcu Svetlana Žguncova dēvē par koncentrācijas nometni. Sūdzas par to, ka neviens viņā neieklausās un neņem vērā.

12:01 „Es visu nakti smaku, neviens ārsts nepienāca klāt, māsas uzskatīja, ka esmu histēriķe, bet man krūtis plīst pušu”

28.novembrī plkst. 12:27 – pēdējais sauciens pēc palīdzības draudzenei telefona īsziņā:

12:27 „Aņa, viņi grib mani „nošpricēt” un [tad ievietot] psihenē!”

Daugavpils reģionālajā slimnīcā Svetlana Žguncova gulēja kopīgajā palātā ar pieciem citiem pacientiem. Kad trakumsērgas simptomi kļuva izteiktāki un biežāki, apkārt esošie no pacientes sāka baidīties un viņu pārveda uz Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Psihiatriskās slimnīcas ārsts sāka zvanīt dēlam uz Sanfrancisko un uzdot jautājumus par viņa māti.

„Jūsu māte uzvedas pilnīgi neadekvāti. Viņa ir agresīva, viņa apspļauda cilvēkus. Kad viņai mēģina iešļircināt fizioloģisko šķidrumu, viņu nevar noturēt. Viņa vārtās pa grīdu. Lamājas ar ārstiem. Viņa nonākusi slimnīcā smagā psihozē, un viņi nevar saprast, no kā tā radusies. Un visi šie simptomi bija arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, viņa pat mēģinājusi no turienes aizbēgt,” pastāstīja Vitālijs Komarovs.

Psihiatriskajā slimnīcā Svetlanai Žguncovai noteica diagnozi – smaga psihoze. Pēc septiņām stundām paciente mira no plaušu tūskas. Kā papildu diagnozi ar jautājuma zīmi ārsts psihiatrs  bija atzīmējis trakumsērgu.

Pēc Vitālija Komarova teiktā, neviens Daugavpilī pat negrasījās veikt mirušās sekciju un noskaidrot patieso nāves iemeslu.

„Brauciet šurp un vienojieties par transportu. Un kādēļ vispār veikt viņai sekciju? Mirusi, vienkārši aprociet viņu, apbedījiet! Tāda bija frāze,” raidījumam „Personīgā lieta” pastāstīja Vitālijs Komarovs.

Vitālijs sāka vērsties visās iestādēs. Pieslēdzās arī Rīgas epidemiologi – no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC).

„Bez laboratorijas analīzēm mēs nevaram šo gadījumu uzskatīt par trakumsērgu. Tādēļ no savas puses arī mēs prasījām, lai sekcija tiktu veikta,” raidījumam „Personīgā lieta” pastāstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Drīz vien pēc rezultātiem kļuva skaidrs: jā, patiešām trakumsērga, turklāt sieviete inficēta ar tādu vīrusa paveidu, kas nav raksturīgs mūsu platuma grādiem.

Daugavpils reģionālās slimnīcas pārstāvis Grigorijs Semjonovs atzīst, ka pacientes ārstēšanā bija pieļautas kļūdas.

„Ja mēs raugāmies pa posmiem, pēc pierakstiem, kas veikti slimības vēsturē, tad viss notika saskaņā ar instrukcijām. Varbūt pietrūka zināšanu, lai saprastu, ka tā ir trakumsērga,” skaidro Semjonovs.

Slimnīcas vadītājs pieļauj iespēju, ka sieviete inficējās ar tādu vīrusa paveidu, ar kādu mediķi Latvijā vēl nebija saskārušies un tādēļ nespēja to atpazīt. Slimnīcā sākta pārbaude.

Veselības inspekcija veic savu izmeklēšanu par Svetlanas Žguncovas bojāeju no trakumsērgas un nav gatava komentēt notikušo. Pacientes dēls ir nolēmis vērsties tiesā ar prasību pret Daugavpils reģionālo slimnīcu, jo uzskata, ka ārsti nespēja noteikt diagnozi un tādēļ viņa māte mira lielās mokās. Izārstēt šo slimību ārsti tāpat nespētu, taču viņiem bija visas iespējas vismaz atvieglot saslimušās sievietes ciešanas.