Levits: Mūzikas akadēmijas darbs simts gados Latvijā veicinājis mākslas un mūzikas nāciju

Valsts prezidents Egils Levits.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Mūzikas akadēmijas darbs simts gados valstī veicinājis mākslas un mūzikas nāciju, savā uzrunā sestdien Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades koncertā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka tieši pirms simts gadiem, 11. janvārī, ar koncertu pirmā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa savulaik projektētajā kādreizējā Rīgas Aleksandra ģimnāzijas ēkā tika atklāta Latvijas Konservatorija. "Vēl tajā laikā janvārī ritēja Neatkarības karš. Latgale vēl nebija atbrīvota pilnībā. Daugavpils bija tikai nedēļu Latvijas pārvaldībā, un Latvijas armija gāja uz priekšu. Taču šajā datumā notika jau pirmais koncerts konservatorijām," viņš sacīja.

Kā norādīja Valsts prezidents, par kultūras ekonomisko atdevi, cik kultūra dod ekonomikai, toreiz neviens nedomāja, jo toreiz visi saprata, ka latvieši ir kultūrnācija un Latvijas valsts ir dibināta kā kultūrnācijas valsts.

"Ja mēs esam kultūrnācija, tas nozīmē, ka mēs esam arī nācija, kurā māksla, mūzika, humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes tiek celtas godā un arī tiek veicinātas, izveidojot attiecīgās mācību un zinātnes iestādes. Jau simt gadus šo uzdevumu veic mūsdienu akadēmija,"

atzina Levits.

Viņš piebilda, ka Latvijas Konservatorijas veiksmes pamatus lika tās pirmais un ilggadējais rektors komponists Jāzeps Vītols. Pēc viņa teiktā, šīs personības starojums Latvijas mūzikā bijis tik liels, ka neviena no svešajām varām, kas pēc tam šeit Latvijā bija, nevarēja izdzēst Vītola vārdu no Latvijas nācijas vēsturiskās atmiņas. 

Tāpat Levits norādīja, ka pirms 100 gadiem izskanēja jautājums, kāds ir latviešu mūzikas augstskolas galvenais uzdevums. Toreiz tika ieteikts arī "producēt virtuozus". "Rektors Jāzeps Vītols to noraidījis, sakot, ka "vispirms latvju zemei vajag būt tik muzikāli nobriedušai, lai tā tiktu vispār pielaista starptautiskā cīņā, lai tā drīkstētu savu balsi pacelt pasaules koncertā"," atklāja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka 11. janvārī, kad latviešu solisti, komponisti, diriģenti un kori ir pazīstami visā pasaulē, Latvija droši Jāzepam Vītolam var atbildēt - "uzdevums ir izpildīts"! 

"Latviešu mūziķi kā izcilības tiek gaidīti pasaules mūzikas notikumos, viņi piedalās lielajā pasaules koncertā. Un viņiem līdzi iet Latvijas vārds, Latvijas valsts vārds, latviešu nācijas vārds," viņš teica, vienlaikus novēlot Latvijas Mūzikas akadēmijai arī turpmāk labvēlīgus apstākļus, iedvesmu un radošu brīvību kā augsni, kurā dzimt mūzikai!

Foto: JVLMA 100. jubilejas koncerts Lielajā Ģildē.

Uz augšu