Džonsons: Irānas kodolvienošanos var aizstāt ar "Trampa vienošanos"

FOTO: AFP / Scanpix

 Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien paziņojis, ka būtu gatavs strādāt pie vienošanās, kas aizstātu pašreizējo pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanos un taptu ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā.

"Ja mēs no tās atbrīvosimies, mums būs vajadzīgs aizstājējs," izsakoties par 2015.gada kodolvienošanos, ko ASV 2018.gadā vienpusējā kārtā pameta, sacīja britu premjers.

"Ja mēs no tās atbrīvosimies, tad aizstājam to, un aizstājam to ar Trampa vienošanos," turpināja Džonsons. "Tam būtu jānotiek. Es uzskatu, ka tas ir lielisks ceļš uz priekšu."

"No amerikāņu perspektīvas raugoties, tā ir neveiksmīga vienošanās, tās termiņš beidzas, turklāt to sarunu rezultātā panāca [bijušais ASV] prezidents [Baraks] Obama," skaidroja Džonsons. "Raugoties no viņu skatu punkta, tai ir daudzas, daudzas kļūdas."

"Prezidents Tramps ir izcils darījumu organizētājs - tā uzskata viņš pats un daudzi citi. Strādāsim kopā, lai aizstātu JCPOA un tā vietā saņemtu Trampa vienošanos," lietojot Irānas kodolvienošanās - Kopējā visaptverošā rīcības plāna - oficiālā nosaukuma abreviatūru, mudināja Džonsons.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels vēl ceturtdien aizstāvēja pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanos, šādi reaģējot uz Trampa aicinājumiem Eiropai no tās izstāties, vienlaikus Mišels brīdināja Irānu, lai tā nesper "neatgriezeniskus soļus", kas vienošanos var iznīcināt.

Tramps 2018.gadā vienpusējā kārtā izstājās no kodolvienošanās un noteica Irānai smagas ekonomiskās sankcijas, savukārt vienošanās Eiropas dalībnieces Lielbritānija, Francija un Vācija pielikušas pūles, lai vienošanos saglabātu, un arī Mišels uzstāja, ka vienošanās saglabāšana ir vitāli svarīga.

Arī Vācija piektdien paziņoja, ka vēlas glābt 2015.gada kodolvienošanos, noraidot Trampa aicinājumus izstāties no šīs vienošanās, kas tika panākta ilgu sarunu ceļā.

Pēdējo saasinājumu ASV un Irānas attiecībās izraisījis 3.janvāra ASV drona trieciens Irākā pie Bagdādes starptautiskās lidostas, kurā tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss.

ASV trieciens bija vērsts pret ietekmīgo Irānas ģenerāli Soleimani un tika īstenots pēc Trampa rīkojuma.

Irāna solījusi Soleimani nāvi atriebt un 8.janvārī ar raķetēm apšaudīja ASV bāzes Irākā.

5.janvārī Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko nosaka 2015.gada kodolvienošanās, proti, Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs gan vēlāk sacīja, ka tas ir "koriģējošs solis" vienošanās ietvaros un var tikt atsaukts.

Uz augšu