Pasaule slīkst parādu jūgā

FOTO: AP/Scanpix

Kā saka – parāds nav brālis. Tomēr visā pasaulē tieši parādi ir ļoti liela problēma, kas ar katru gadu kļūst arvien lielāka. Apkopojot visas pasaules parādsaistības, nākas secināt – jau tā neiedomājami lielās parādsaistības pagājušajā gadā turpinājušas augt un sasniegušas vēl nebijušus augstumus.

Kā vēsta CNN, 2019. gada otrajā pusē sasniegta augstākā parādsaistību attiecība pret iekšzemes kopproduktu vēsturē.

Patiesībā jauns rekords tika sasniegts jau oktobrī, kad kļuva zināmi dati par periodu no 2019. gada janvāra līdz septembrim. Globālais parāds, kurā ir iekļautas mājsaimniecību parādsaistības (dažāda veida kredīti, piemēram, hipotekārais kredīts), kompāniju, kā arī valsts un valdību aizņēmumi, pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 9 triljoniem dolāru.

Tas nozīmē, ka globālās parādsaistības uz septembra beigām bija sasniegušas gandrīz 253 triljonus dolāru (227 triljonus eiro).

Šādus aprēķinus veicis Starptautiskais Finanšu institūts, kas norāda – tik lielas parādsaistības nozīmē, ka to attiecība pret globālo iekšzemes kopproduktu ir 322%, tādējādi pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 2016. gadā.

Kurš ir līdzvainīgs pie šāda parādu apjoma veidošanās?

Kā aprēķināts, vairāk nekā puse no šiem milzīgajiem skaitļiem veidojas no parādiem nebūt ne mazāk attīstītajās valstīs. Tieši attīstītie tirgi, kā ASV un Eiropa, uz saviem pleciem tur īpaši smagu parādu nastu, kas attiecībā pret iekšzemes kopproduktu abos reģionos sastāda pat 383%.

Šajā gadījumā jārunā par vairākām valstīm, kur iedzīvotāju parādsaistības ir kļuvušas par sava veida normu. Jaunzēlandē, Šveicē un Norvēģijā ik gadu turpina pieaugt mājsaimniecību parādu līmenis, ASV un Austrālijā valdību radītā parādu attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi visu laiku augstākos rādītājus.

Jaunattīstības tirgos, piemēram, vairākās Āzijas un Āfrikas valstīs, parādu līmenis ir zemāks nekā citur pasaulē. Kā norāda Starptautiskais Finanšu institūts, šajos reģionos tas sasniedz aptuveni 72 triljonus dolāru, tomēr – arī šeit pēdējo gadu laikā parādsaistību apjoms strauji pieaudzis.

Vēl viens būtisks tirgus, kam ir vērts pievērst uzmanību, ir Ķīna. Tur parādsaistību attiecība pret iekšzemes kopproduktu pērn sasniedza 310% atzīmi. Tas ir augstākais rādītājs jaunattīstības tirgos. Investori jau ilgāku laiku ir bijuši skeptiski par pieaugošajiem parādiem. Pēc “attīstības grūdiena”, ko Ķīnas kompānijas piedzīvoja 2017. un 2018. gadā, pērn izaugsmes tempi mazinājušies, taču atkal palielinājies parādsaistību pieaugums, uzsvērts Starptautiskā Finanšu institūts sagatavotajā ziņojumā par globālajiem parādiem.

Šādas ziņas nav labas saistībā ar ekonomikas izaugsmi un iespējamo recesiju, par ko ekonomisti pauda bažas faktiski visu iepriekšējo gadu. Tik milzīgi parādi nepārprotami ir ļoti reāls risks globālajai ekonomikai. Starptautiskais Finanšu institūts brīdina, ka globālo parādsaistību līmenis turpinās kāpt arī 2020. gadā, visticamāk, sasniedzot arvien jaunus rekordus.

“Parādsaistības un kreditēšanas apmēri turpinās pieaugt. To veicinās zemās procentu likmes, kas faktiski nodrošina lētu aizņemšanos, kā arī kopējā finansiālā situācija pasaulē. Mēs prognozējam, ka kopējās parādsaistības visā pasaulē 2020. gada pirmajā ceturksnī vien var palielināties par četriem triljoniem dolāru, sasniedzot 257 triljonu dolāru atzīmi,”

teikts Starptautiskā Finanšu institūta ziņojumā par globālajām parādsaistībām.

Tiek norādīts, ka ASV Federālās rezerves pagājušā gada laikā pat trīs reizes samazināja procentu likmes, savukārt Eiropas Centrālās Bankas noteiktās procentu likmes joprojām ir viszemākajā punktā kopš finanšu krīzes, kas skāra Eiropas ekonomiku 2008.-2010. gadā.

Neraugoties uz to, ka kreditēšanas apstākļi ir ļoti labvēlīgi, aizņēmējiem ir dažādi lieli riski. Tā, piemēram, parādsaistības 19 triljonu dolāru vērtībā, visticamāk, 2020. gada laikā nonāks riska grupā. Ļoti maz ticams, ka šie parādi tiks refinansēti vai atmaksāti.

Vēl viena būtiska problēma, par ko tiek runāts ziņojumā, ir klimata pārmaiņas un ar tām saistītā rīcība. Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktie Ilgtspējīgas attīstības mērķi prasa 42 triljonu dolāru lielus ieguldījumus infrastruktūrā līdz 2030. gadam. Tomēr valstis, kurām ir ļoti ierobežotas finansiālās, kā arī aizņemšanās iespējas, var saskarties ar ļoti smagiem pārbaudījumiem, lai tās spētu panākt un attīstīt klimata draudzīgākai politikai nepieciešamo infrastruktūru, norāda Starptautiskais Finanšu institūts.

Uz augšu