Latvijai juridiski ir iespējams izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī, atzīts pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma Baltijas valstīs strādājoša zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" veiktā pētījumā.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Lita Kokale, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest tā saukto digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

KM pārstāve skaidroja, ka esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu šo problēmu, Latvijai ir iespējams izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli, un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Pētījumā secināts, ka, aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā, septiņi lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi - "Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google" un "Linkedin" - būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem par 50%, "visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei".

Vienlaikus pētījuma autori uzsver, ka konstatējams arī tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) šajā saistībā norādīja, ka internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību un mediju vidi globālā līmenī un digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Viņš uzsvēra, ka šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskatā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šā nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi - 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem.

Tāpat Kokale informēja, ka pētījuma veicēji atzinuši - valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem var tik sniegts kā "de minimis" atbalsts bez pienākuma saņemt Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu. Viņa skaidroja, ka par lielāka apmēra atbalsta sniegšanu iepriekš jāpaziņo EK un jāsaņem tās apstiprinājums par iecerētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

Kā ziņots, atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušā gada 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu kultūras ministram sniegt priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai, KM piedāvāja ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī "meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus" un sākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu