EM parlamentārais sekretārs: Politiski jāvienojas par digitālā nodokļa apliekamo bāzi

Viņš stāstīja, ka uz digitālā nodokļa piemērošanu var apskatīt divējādi - vai nu izmantot jaunu metodi, piemērojot nodokli peļņai, vai arī izmantot to metodi, kāda patlaban tiek izmantota, iekasējot nodokļus no taksometru pakalpojuma sniedzējiem, kuri izmanto digitālās platformas.

"Nodokļu iekasēšanas sistēma tika radīta laikā, kad nebija tehnoloģiju izrāviens. Tagad tāds ir, tāpēc digitālai problēmai ir jāatrod digitāls risinājums. Bet tas prasīs politisku lēmumu, kā noteikt ar nodokli apliekamo bāzi un kā nodokli piemērot," sacīja EM parlamentārais sekretārs.

Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV) pievienojās sacītajam, ka šis jautājums ir pārrunājams koalīcijas līmenī, tomēr pagaidām ar tā ieviešanu nevajadzētu steigties.

"Nebūtu problēmu šādu nodokli ieviest, bet, ja neredzam, kā tas strādās, un pēc gada atkal būs jāmaina, tad tas nav risinājums," teica Dālderis, piebilstot, ka pirms domāt par lokālu risinājumu digitālajam nodoklim, būtu lietderīgi sagaidīt patlaban izstrādes stadijā esošo globālo risinājumu, ko iecerēts prezentēt šā gada vasarā.

Jau ziņots, Baltijas valstīs strādājoša zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" pētījumā, kas veikts pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma, atzīts, ka Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī.  

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Lita Kokale, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest tā saukto digitālo nodokli, KM pērn pasūtīja padziļinātas juridiskas ekspertīzes veikšanu un atzinuma ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām sniegšanu, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

KM pārstāve skaidroja, ka esošo nodokļu noteikumu neatbilstība mūsdienu digitālajai ekonomikai un iespēja digitālos pakalpojumus sniegt attālināti rada konkurences kropļojumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmē valstu nodokļu ieņēmumus. Lai risinātu šo problēmu Latvijai ir iespējams izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī.

Pētījuma veicēji norāda, ka jauns digitālo pakalpojumu nodoklis būtu uzskatāms par apgrozījuma, nevis kapitāla pieauguma nodokli, un līdz ar to tā ieviešana nebūtu pretrunā ar OECD nodokļu paraugkonvenciju.

Pētījumā secināts, ka aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā, septiņi lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi - "Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google" un "Linkedin" - būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem par 50%, "visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei".

Vienlaikus pētījuma autori uzsver, ka konstatējams arī tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies.

Ņemot vērā, ka reklāmas ieņēmumi ir būtisks mediju finansējuma avots, ko novirzīt vietējā satura veidošanai, KM ieskatā ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Pētījuma autoru ieskatā digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota. Turklāt pētījuma veicēju ekspertīzē atzīts, ka, izstrādājot atbilstošu atbalsta programmas instrumentu, no līdzekļiem, kas iegūti digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumos, varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.

Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi - 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem.

Kā ziņots, atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušā gada 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu kultūras ministram sniegt priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai, KM piedāvāja ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī "meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus" un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.