Eiropas Savienības (ES) izmaksas, kas nepieciešamas, lai īstenotu zaļo kursu, ir apmēram 250 miljardi eiro gadā. Kur ņemt šādus līdzekļus laikā, kad joprojām nav skaidrs, kā aizpildīt “Brexit” radīto 10 miljardu eiro gadā lielo robu Eiropas makā, īsti zināms nav, vēsta TV3 Ziņas.
Nākamā perioda budžets paredz samazināt izdevumus tradicionālajai politikai, piemēram lauksaimniecībai.
Šī brīža prognozes liecina, ka Latvijai tik svarīgie Eiropas fondi varētu samazināties par vienu ceturto daļu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā miljards eiro gadā.
“Situācija ir nepatīkama un diezgan slikta. Jau tagad ir skaidrs, ka kohēzijas un lauksaimniecības līdzekļi vairs nebūs pieejami līdzšinējos apjomos,” neslēpj Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis ES budžetā iemaksā vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, bet šis apmērs, galvenokārt "Brexit" dēļ, augs. Šobrīd izskan vairāki varianti – Eiropas Komisija rosina iemaksu apmēru palielināt līdz 1,11, bet Eiropas Parlaments 1,3 procentiem.
Līdztekus budžeta diskusijām Eiropas Savienība debatēs par tās nākotni: viena no prioritātēm ir virzīšanās uz vienlīdzīgu politiku, proti, mērķis mazināt plaisu starp bagātajām un mazāk turīgajām dalībvalstīm.