Ķīnas un Honkongas attiecības regulējošais princips "viena valsts, divas sistēmas", kas Honkongai ļāvis saglabāt plašākas brīvības, varētu tikt paturēts spēkā arī pēc 2047.gada, ja tiks izrādīta lojalitāte Pekinai, ceturtdien sacīja Honkongas līdere Kerija Lama.
Līderes teiktais likumdošanas padomē, pēc visa spriežot, bija aicinājums tiem, kas uzskata - Pekina pastiprina kontroli pār bijušās britu kolonijas pilsonisko, ekonomisko un politisko dzīvi.
Honkongā kopš jūnija notikuši plaši valdības pretinieku protesti, kas dažkārt pārauguši vardarbībā. Tiesa gan, pēdējā laikā pēc opozīcijas kandidātu pārliecinošā snieguma gada nogales rajonu padomju vēlēšanās protestu vēriens mazinājies.
"Tikai tad, ja mēs uzstājam uz principa "viena valsts, divas sistēmas" īstenošanu un praktizējam to konsekventi un pilnā apjomā, tad, es uzskatu, būs pietiekams pamats, lai "viena valsts, divas sistēmas" turpinātos raiti, un pēc 2047.gada nebūtu nekādu izmaiņu," sacīja Lama.
"Mēs esam ievērojuši "vienas valsts" principu. Tikai šādi rīkojoties, "viena valsts, divas sistēmas" var raiti virzīties uz priekšu," uzsvēra līdere.
Kopš jūnija Honkongā notiek plaši protesti, kuros pilsoņi pieprasa plašāku demokrātiju un tiesības.
Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)