Dabaszinātnieks Atenboro brīdina par klimata "izšķirošo brīdi" (60)

TVNET/BBC
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: SIPA/Scanpix

Slavenais britu dabaszinātnieks Deivids Atenboro brīdina, ka pienācis izšķirošs brīdis cīņā pret klimata pārmaiņām. "Mēs esam vilcinājušies gadu no gada," viņš norāda intervijā raidorganizācijai BBC.

"Kamēr es runāju, Austrālijas dienvidaustrumi deg. Kāpēc? Jo temperatūra uz Zemes paaugstinās," viņš norāda.

Atenboro par "acīmredzamām muļķībām" dēvē dažu politiķu un komentētāju izteikumus, ka plašajiem savvaļas ugunsgrēkiem Austrālijā neesot nekāda sakara ar to, ka pasaule sakarst. "Mēs lieliski zinām", ka pie tā vainojama cilvēku darbība, viņš uzsvēra.

Kamēr klimata zinātnieki arvien stingrāk atkārto, ka jārīkojas bez tālākas kavēšanās, ar šī jautājuma risināšanu starptautiskā līmenī nesokas. Pēc decembrī Madridē notikušā klimata samita ANO ģenerālsekretārs, Lielbritānijas valdība un citi dalībnieki to raksturoja kā vilšanos. Tika atlikta lēmumu pieņemšana svarīgākajos jautājumos, un vairākas valstis - tai skaitā Austrālija un Brazīlija - tika peltas par izvairīšanos no saistību pildīšanas.

"Mums jāsaprot, ka šīs nav nekādas spēlītes," pauž Atenboro. "Mēs nevaram mazliet mīļi parunāties, izklāstīt argumentus un nonākt pie kompromisa. Šī ir neatliekama problēma, kas obligāti jārisina. Paradokss ir tāds, ka mēs zinām, kā to izdarīt, bet atsakāmies spert soļus, kas mums jāsper."

2018.gadā ANO klimata zinātnieku panelis izstrādāja vadlīnijas, kas būtu darāms, lai apturētu bīstamu temperatūru celšanos nākotnē. Tajā bija teikts, ka līdz 2030.gadam būtu gandrīz uz pusi jāsamazina spēkstaciju, rūpnīcu, transporta un lauksaimniecības saražotās emisijas. Taču notiek pretējais - emisiju apjoms turpina augt. Pašlaik atmosfērā ir augstākais oglekļa dioksīda līmenis kā jebkad cilvēces vēsturē.

"Ar katru gadu šos mērķus kļūst arvien grūtāk un grūtāk sasniegt," saka Atenboro. 

2020.gads tiek uzskatīts par nozīmīgu brīdi, kad iespējams mainīt līdzšinējo kursu attiecībā uz klimata pārmaiņām. Novembrī Glāzgovā notiks svarīgs ANO samits, pirms kura pasaules valstis tiek mudinātas definēt stingrākus emisiju ierobežošanas mērķus. Ja valstis tikai pieturēsies pie pašreiz izvirzītajiem mērķiem (kas nebūt nav garantēts), līdz gadsimta beigām vidējā globālā temperatūra vienalga pieaugs par vairāk nekā trim grādiem, salīdzinot ar rādītājiem pirms industriālās revolūcijas. 

ANO Starpvalstu klimata pārmaiņu panelis (IPCC) norāda - vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās virs 1,5 grādiem novedīs pie piekrastes rajonu applūšanas, karstuma viļņiem un straujākas koraļļu rifu bojāejas.

Jaunākie dati rāda, ka jau notikusi planētas sasilšana par vairāk nekā vienu grādu.

Izskatās, ka turpmāka zemeslodes sakaršana ir neizbēgama. "Mēs jau dzīvojam pasaulē, kas ir pārvērtusies," skaidro Redingas Universitātes profesors Eds Hokinss. 

Viņa klimata pārmaiņu ilustrācijas - zilas un sarkanas līnijas, kas simbolizē nobīdes no vidējiem rādītājiem, - kļuvušas populāras sociālajos tīklos. Tās drukā uz T-krekliem, šallēm un pat tramvaja Vācijā.

Tumši sarkanās līnijas apzīmē visaugstāko sasilšanas tempu. Tādos reģionos kā Ziemeļu Ledus okeāns gadu no gada tiek sasniegts maksimālais sasilšanas līmenis.

"Es domāju pievienot tumši violetu vai pat melnu krāsu," stāsta Hokinss, kuram ar tumši sarkano krāsu vairs nepietiek. "Cilvēki domā, ka klimata pārmaiņas ir kaut kas tālā nākotnē, bet mēs jau daudzviet pasaulē, piemēram, Austrālijā, redzam jaunus [karstuma] rekordus."

"Mēs esam atkarīgi no dabas pasaules. Tas attiecas uz katru gaisa malku, ko ieelpojam, un katru pārtikas kumosu," atgādina Atenboro. Tāpēc līdztekus klimata pārmaiņu ierobežošanai jādomā arī par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. ANO pagājušogad brīdināja, ka tuvākajos gadu desmitos apdraudētas līdz pat vienam miljonam dzīvnieku, kukaiņu un augu sugu.

Vēl nesenākā pētījumā tika secināts, ka pilsētu izplešanās, mežu izciršana un augošais pieprasījums pēc zivīm ir nopietni izmainījis gandrīz trīs ceturtdaļas zemes un vairāk nekā divas trešdaļas okeānu.

Viens no pētījuma autoriem, Londonas Dabas muzeja zinātnieks Endijs Pērviss, uzsver - noārdot dabisko vidi, "mēs iznīcinām savu dabisko drošības tīklu, mēs postām vidi, no kuras esam atkarīgi". Viņš norāda, ka šāds iespaids ir ļoti daudzām ikdienā ierastām lietām, sākot ar palmu eļļu pusfabrikātos un šampūnos, līdz pat "ātrās modes" saražotajiem atkritumu kalniem.

Lai arī nepieciešamība pēc dabas aizsardzības ar pietiekami lielu nopietnību tiek uzlūkota attīstītajās valstīs, "mēs esam eksportējuši negatīvās sekas uz valstīm, kuras ir pārāk nabadzīgas, lai tiktu galā ar ekoloģiskajām izmaksām".

Komentāri (60)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu