"Saskaņa" prasa Šuplinskai atskaitīties par mācību valodas reformas sekmēm (18)

"Saskaņas" frakcija lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniegt informāciju, kādā veidā un ar kādu metodiku tiek īstenots attiecīgais monitorings. Deputāti akcentē, ka nolūkā nodrošināt kvalitatīvu izglītību Latvijas bērniem izglītības politika ir jābalsta uz objektīviem datiem. "Saskaņas" pārstāvji pauž, ka, ieviešot jebkuras reformas, ir jāseko to īstenošanas gaitai, jāvāc, jāapkopo un jāanalizē rezultāti par izglītojamo sasniegumiem. 

Saistībā ar to, ka pagājis pusgads kopš mazākumtautību izglītības programmām 1.-7. klasē ir ieviesti jauni valsts valodas izmantošanas nosacījumi, partija ir sagatavojusi vairākus jautājumus par piecām tēmām. 

Deputāti interesējas, kā ir izmainījies kopējais pamatizglītības skolēnu skaitliskais sastāvs un to skolēnu skaits, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas. 

Partija piebilst, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā pazeminās mazākumtautību izglītības programmu skolēnu sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. 

Tāpat "Saskaņa" jautā, kādas izmaiņas skolēnu sekmēs 2018./2019.mācību gada otrajā semestrī un 2019./2020.gada pirmajā semestrī ir vērojamas tajos mācību priekšmetos, kuros saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā tika mainīta to mācību valoda no mazākumtautību valodas vai bilingvāli uz mācībām latviešu valodā. "Saskaņa" prasa arī informāciju par  atzīmju dinamiku.

Kā vēstīts, arī 2020.gadā skolās turpināsies pāreja uz mācībām valsts valodā, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa.

Bērziņa stāstīja, ka no 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10.klasē un no 2021./2022.mācību gada 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tikmēr "Saskaņas" valde ir apstiprinājusi politiskās partijas izstrādāto rīcības plānu mazākumtautību izglītības jautājumā, kas paredz strādāt pie "mazākumtautību izglītības deficīta mazināšanas".

Kā informēja "Saskaņas" pārstāvji, politiskā spēka deputāti uzskata, ka izglītības reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums ierobežo mazākumtautību valodu lietojumu mācību procesā, veicinot bērnu likumisko interešu neievērošanu.

Partijas valde ir vienojusies par sešiem uzdevumiem, lai panāktu uzlabojumus mazākumtautību izglītības jomā. Piemēram, nolemts atbalstīt "Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas" un citu biedrību un nevalstisko organizāciju, kuras specializējas mazākumtautību izglītības jautājumos, darbību.