Putins pēc 2024. gada: vai to pieņemtu Krievijas iedzīvotāji? (34)

Foto: AP/Scanpix
Toms Rātfelders
, Žurnālists; RSU doktorants
CopyLinkedIn Draugiem X

Vladimira Putina ierosinājums mainīt Krievijas konstitūciju ir izsaucis diskusiju vētru par Krievijas nākotni. Vai prezidents paliks pie varas pēc 2024. gada un ko par to varētu teikt valsts iedzīvotāji?

Kas ir noticis?

Trešdien, 15. janvārī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas parlamentam ierosināja grozījumus valsts konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaicīgi saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu. Viņš ir aicinājis paplašināt parlamenta pilnvaras, uzticot deputātiem atbildību par premjerministra un kabineta locekļu izvēli. Kremļa saimnieks ir ierosinājis piešķirt parlamenta deputātiem tiesības ne tikai saskaņot, bet arī apstiprināt premjera, visu vicepremjeru un ministru kandidatūras. Turklāt prezidentam nebūšot tiesības tās noraidīt. Vienlaikus Putins ir uzsvēris, ka prezidentam būtu jābūt tiesībām atlaist premjerus vai ministrus saistībā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.

Lai gan parasti grozījumus valsts konstitūcijā ir jāapstiprina tautas nobalsošanā – referendumā, Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamflova jau ir paspējusi paziņot, ka Putina ierosināto konstitūcijas grozījumu apstiprināšanai varētu tikt izraudzīta arī cita forma. Viņasprāt, tā varētu būt vienkārši apspriešanās, kurai referendums vajadzīgs nav.

Mirkli pēc Putina uzrunas notika vēl kāds būtisks pavērsiens – ministru prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par savas valdības atkāpšanos no amatiem pilnā sastāvā. Pēc Medvedeva teiktā, valdība ir atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem, kas mainīs likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas līdzsvaru Krievijā. Medvedevs uzskatījis, ka Krievijas Federācijas valdībai ir jāsniedz prezidentam iespēja pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Putins atkāpšanos ir jau akceptējis, taču uzdevis pašreizējai valdībai turpināt darbu līdz jaunas valdības iecelšanai. Vienlaikus Putins ir arī paziņojis, ka viņš plāno ieviest Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka amatu un iecelt tajā Medvedevu. Putins arī jau ir paspējis izvirzīt jaunu valdības vadītāju – Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu. Viņa kandidatūru jau ir apstiprinājis valsts parlaments.

Foto: EPA/Scanpix

Pašlaik Krievijā notiekošais jau atkal daudziem analītiķiem ir licis uzdot jautājumu – vai Putins sev gatavo politiskās varas pozīciju pēc viņa prezidentūras termiņa beigām 2024. gadā? Ja šāds scenārijs ir patiess, vai Putina iespējamo palikšanu pie varas varētu pieņemt Krievijas iedzīvotāji? Viedokļus pauda Latvijas starptautisko attiecību eksperti.

Vai Krievijas iedzīvotāji pieņemtu Putina palikšanu amatā pēc 2024. gada?

Viedoklim, ka Putins sev noteikti gatavo varas pozīciju pēc 2024. gada prezidentūras termiņa beigām, piekrīt atvaļinātais diplomāts un bijušais Latvijas vēstnieks NATO un Spānijā Jānis Eichmanis. Viņaprāt, Putins ir no spēles laukuma noslaucījis visas šaha figūras, lai tās aizstātu ar citām.

Viņš noteikti vēlas būt par vadošo cilvēku Krievijas politikā un šī vara ir sasniedzama ar vairākiem paņēmieniem, uzskata Eichmanis.

Viens no tiem ir tā pati iepriekš minētā Krievijas Drošības padome, kurai Putins jau pagaidām ir priekšsēdētājs. Iespējams, ka prezidents to varētu padarīt vēl stiprāku. Tad tā varētu nodarboties ar ārpolitikas un drošības politikas veidošanu, domā atvaļinātais diplomāts. Tāpat ir jautājums par Putina pagaidām amatā ielikto premjerministru – «viņš man tā liekas, ka ir pagaidu cilvēks. Ir iespējams, ka līdz 2024. gadam, kad notiktu referendums un tiktu mainīta konstitūcija, Putins varētu pats būt šis premjerministrs. Šī būtu vēl viena viņa iespēja noturēties pie varas,» saka Eichmanis. Visbeidzot, esot arī runāts vēl par diviem modeļiem. Pirmais būtu tā saucamais Kazahstānas – Putins atkāpjas no prezidenta amata, bet paliek kā sava veida nācijas tēvs, bet otrais būtu Baltkrievijas – izveidojas apvienota Krievijas un Baltkrievijas valsts un Putins paliek kā tās vadītājs.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas iedzīvotāju gatavību pieņemt Putina varu pēc 2024. gada, Eichmanis norāda, ka viņaprāt Krievijas lielākajās pilsētās ir izveidojies cilvēku slānis, kuri iet ielās un protestē. Viņš min, ka vēl 2010. gadā cilvēki centās pretoties Putina un Medvedeva rokādei, kad abi politiķi vienkārši samainījās vietām.

Tomēr vairums cilvēku šādām lietām uzmanību nepievērš un tos arī iespaido Krievijas valdības veiktā propaganda.

Turklāt, ja patiešām būšot referendums, kuram vajadzēs apstiprināt jauno konstitūciju, tad cilvēki vienkārši izdarīs to, ko vēlēsies valdība, – vienkārši nobalsos kā vajag, uzskata Eichmanis.

Maskavas Kremlis un PSRS karogs
Maskavas Kremlis un PSRS karogs Foto: No arhīva

Skeptiskāks gan ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņaprāt, Putina ierosinātās konstitucionālās izmaiņas nevajadzētu sasaistīt ar prezidenta vēlmi palikt amatā pēc 2024. gada. «Saistīt šīs pārmaiņas ar Putina mērķiem 2024. gadā ir visumā nepamatoti. Daļa Krievijas ekspertu, komentētāju un politologu saka, ka, iespējams, šīs pārmaiņas varētu būt saistītas ar Valsts domes pirmstermiņa vēlēšanām, kas varētu notikt 2020. gada rudenī,» saka Skudra.

Daudzi eksperti norāda, ka Krievijā varas pārejas process esot sācies un tiek vilktas paralēles ar Kazahstānu, tomēr Skudra neuzskata, ka šo Centrālāzijas valsti var salīdzināt ar Krieviju.

Tur situācija ir atšķirīga daudzos aspektos, norāda politologs.

Atbildot uz otro jautājumu par Krievijas sabiedrības piekrišanu Putina palikšanai pie varas pēc 2024. gada, Skudra norāda, ka ļoti daudz kas būšot atkarīgs no tā, vai Kremļa saimnieks vēlēsies veikt izmaiņas Krievijā pagaidām valdošajā kapitālisma modelī. Tā ietvaros uzņēmēji apzināti nepretendē uz līdzdalību politiskās varas realizēšanā, atstājot to birokrātu rokās. Savukārt politiskā elite savu labklājību nodrošina uz korupcijas pamata.

Visbalansētākais viedoklis ir Baltijas drošības fonda prezidentam Olevam Nikeram. Viņaprāt, Putina ierosinātie konstitucionālie grozījumi pilda vairākas funkcijas vienlaikus. Viena no tām noteikti būtu saistīta ar potenciālajiem notikumiem Krievijā 2024. gadā, bet tajā pašā laikā tie mazina spriedzi Krievijas politikā šobrīd. Šis solis tiek izmantots, lai pateiktu, ka Krieviju gaida pārmaiņas.

Viņš arī piekrīt tam, ka viens no veidiem, kā Putins varētu palikt amatā pēc 2024. gada, būtu Krievijas domes atbalsta izmantošana, lai kļūtu par premjerministru ar daudz lielākām pilnvarām nekā šobrīd.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas iedzīvotāju reakciju uz šādu iespējamu Putina varas saglabāšanas gājienu, viņš norāda, ka tas noteikti būtu kas ļoti pretrunīgs. Tomēr, neskatoties uz to, Putina premjerministra posteņa ieņemšana atvieglotu arī viņa komunikāciju ar sabiedrību. Ja viņš paliktu par prezidentu (kā līdz šim), tad iespējams, ka vajadzētu rēķināties ar jauniem protestiem un stiprāku politisko opozīciju. Tomēr kā premjerministrs viņš savu palikšanu pie varas varētu pārdot daudz veiksmīgāk un no tādām lietām izvairīties, domā Nikers.

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu