Vladimira Putina ierosinājums mainīt Krievijas konstitūciju ir izsaucis diskusiju vētru par Krievijas nākotni. Vai prezidents paliks pie varas pēc 2024. gada un ko par to varētu teikt valsts iedzīvotāji?
Kas ir noticis?
Trešdien, 15. janvārī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas parlamentam ierosināja grozījumus valsts konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, vienlaicīgi saglabājot spēcīgu prezidentālo sistēmu. Viņš ir aicinājis paplašināt parlamenta pilnvaras, uzticot deputātiem atbildību par premjerministra un kabineta locekļu izvēli. Kremļa saimnieks ir ierosinājis piešķirt parlamenta deputātiem tiesības ne tikai saskaņot, bet arī apstiprināt premjera, visu vicepremjeru un ministru kandidatūras. Turklāt prezidentam nebūšot tiesības tās noraidīt. Vienlaikus Putins ir uzsvēris, ka prezidentam būtu jābūt tiesībām atlaist premjerus vai ministrus saistībā ar uzticības zaudēšanu vai pienākumu nepildīšanu.
Lai gan parasti grozījumus valsts konstitūcijā ir jāapstiprina tautas nobalsošanā – referendumā, Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamflova jau ir paspējusi paziņot, ka Putina ierosināto konstitūcijas grozījumu apstiprināšanai varētu tikt izraudzīta arī cita forma. Viņasprāt, tā varētu būt vienkārši apspriešanās, kurai referendums vajadzīgs nav.
Mirkli pēc Putina uzrunas notika vēl kāds būtisks pavērsiens – ministru prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par savas valdības atkāpšanos no amatiem pilnā sastāvā. Pēc Medvedeva teiktā, valdība ir atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem, kas mainīs likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas līdzsvaru Krievijā. Medvedevs uzskatījis, ka Krievijas Federācijas valdībai ir jāsniedz prezidentam iespēja pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Putins atkāpšanos ir jau akceptējis, taču uzdevis pašreizējai valdībai turpināt darbu līdz jaunas valdības iecelšanai. Vienlaikus Putins ir arī paziņojis, ka viņš plāno ieviest Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka amatu un iecelt tajā Medvedevu. Putins arī jau ir paspējis izvirzīt jaunu valdības vadītāju – Federālā nodokļu dienesta vadītāju Mihailu Mišustinu. Viņa kandidatūru jau ir apstiprinājis valsts parlaments.