Zemkopības ministrijas (ZM) starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz "ļoti ļodzīgas" argumentācijas pamata, uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Pēc viņa teiktā, par to liecina noteikumu projektam pievienotā anotācija, kurā skaidrots, kā iecerētais tiesību akts palīdzēs uzlabot situāciju. LOB ieskatā anotācija tapusi tāpēc, lai paviršāks šī dokumenta lasītājs varētu apgalvot, ka noteikumu grozījumi ir nepieciešami un neko sliktu Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei nenodarīs.
Ķerus pauda pārliecību, ka atsevišķi punkti grozījumu noteikumos "Par koku ciršanu mežā" anotācijā ir "pretrunīgi, tendenciozi vai nepatiesi". Vispretrunīgākā anotācija esot jautājumā par mežizstrādes intensitātes palielināšanos, jo grozījumu noteikumos ietekme vērtēta attiecībā uz privātajiem un pašvaldību mežiem, bet ne valsts mežiem.
Asociācijas ieskatā pretrunīgs ir teikums anotācijā, ka "neizdarot grozījumus noteikumos un samazinoties mežizstrādes intensitātei, palielinātos oglekļa uzkrājums dzīvajā biomasā īstermiņā, ilgtermiņā šāds risinājums radītu lielākas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koksnes atmiruma un to ekonomiskais potenciāls tiktu zaudēts". Tas norāda uz to, ka, negrozot noteikumus, koku ciršanas apjomi samazināsies, un vedina domāt, vai izmaiņas noteikumos neseko, lai neaptrūktos koku, ko cirst.
Tāpat LOB ieskatā neizprotams ir, cik lielā mērā līdz ar normatīvā akta grozījumu stāšanos spēkā augs galvenās cirtes platība. LOB norāda, ka formulējums anotācijā neļauj saprast, vai tā augtu tikai par 0,05 procentiem vai par 0,05 procentpunktiem (kas būtu palielinājums par 3%). Arī minētais par kopējo ikgadējo prognozējamo ciršanas apjoma kāpumu nerada skaidrību, cik lielā mērā kāps ikgadējais ciršanas apmērs.
Asociācijā norāda, ka noteikumu nav paskaidrots, ka tajā norādītie aprēķini - "sākotnēji mērķtiecīgi apsaimniekotajās audzēs SEG emisija būs lielāka, bet ilgtermiņā tā būs mazāka nekā ar līdzšinējo apsaimniekošanas praksi" - balstās uz pieņēmumu par ciršanas apjomu pieaugumu par 21%.
Savukārt apgalvojums noteikumu grozījumos, ka tajos plānotās "izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro," balstoties uz pieņēmumu, ka ikgadējais ciršanas apjoms privātajos mežos pieaugs no apmēram sešiem miljoniem kubikmetru līdz apmēram astoņiem miljoniem kubikmetru, tātad 33% apmērā.
LOB arī norāda uz apgalvojumu, ka "nav paredzama būtiska vecāku (vairāk par 60-70 gadiem) mežu īpatsvara samazināšanās caurmēra samazināšanas dēļ", kas esot pretrunā ar citu apgalvojumu anotācijā, ka "kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība". "Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm," retoriski vaicā Ķerus.
Pēc viņa teiktā, apgalvojums "ilgtermiņā veidosies tāda vecuma struktūra, kad katrā desmitgadē aizņemto audžu platība vidēji būs 13,24 ± 5% no kopējās platības" liek domāt, ka līdz ar izmaiņām sekos situācija, kad ārpus aizsargājamām teritorijām nav mežu, kas būtu sasnieguši 80 gadu vecumu.
LOB norāda, ka no anotācijas nav skaidrs ne tas, vai un kā augs ciršanas apjomi, ne tas, kas notiks ar vecajiem mežiem. Tādējādi ir grūti balstīt jēdzīgu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi, kura neesamība tiek skaidrota ar mērķi sasniegt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam plānoto darbības rezultātu - palielināt meža vērtību, tai skaitā nodrošināt meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpildi.
LOB norāda, ka Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam neparedz galvenās cirtes caurmēra samazināšanu vai ciršanas apjomu pieaugumu, lai gan pamatnostādnēm veiktais ietekmes uz vidi novērtējums attiecas uz grozījumiem noteikumos, kas paredz samazināt galvenās cirtes caurmēru un audzēt ciršanas apmēru.
Tāpat asociācijai neizpratni raisa grozījumu noteikumu "Par koku ciršanu mežā" anotācijā minētais, ka izvērtēta projekta iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un emocionālo stāvokli, lai gan šāds izvērtējums nav veikts.
Kā ziņots, ZM nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos "Par koku ciršanu mežā", pret kuriem LOB jau iepriekš paudusi iebildumus saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas tās ieskatā rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.
