Šogad astronomu kontā jau divas potenciāli apdzīvojamas eksoplanētas un viens aukstais neptūns

Šis gads, lai arī tikko sācies, jau ir bijis varens eksoplanētu ziņā. Ar NASA teleskopu “TESS” astronomiem izdevās atklāt savu pirmo potenciāli apdzīvojamo planētu attālas zvaigznes sistēmā, kā arī zinātniekiem izdevies atrast pierādījumus par otru eksoplanētu, kas apriņķo relatīvi netālu esošo zvaigzni “Proxima Centauri”.

Savukārt dīvainākā jaunatklātā pasaule, kas nodēvēta par “GJ 433 d”, ir Neptūnam līdzīga planēta un apriņķo zvaigzni “GJ 433”, kas atrodas 29,5 gaismas gadu attālumā no mums – Hidras zvaigznājā. Eksoplanēta ir aptuveni Neptūna izmērā un dala ar to arī līdzīgas raksturiezīmes.

Pētnieki uzskata, ka viss potenciālais ūdens uz šīs planētas, visticamāk, ir sasalis. Temperatūra uz Neptūna var nokrist līdz -215 grādiem pēc Celsija, tomēr uz jaunatklātās planētas ir vēl aukstāks.

“Šī planēta ir tuvākā, plašākā un aukstākā Neptūnam līdzīgā planēta, kas jebkad atklāta,” izdevumam "Newsweek" teica astrofiziķis Fabo Fengs.

Pētnieku komanda arī pamanīja divas potenciāli apdzīvojamas planētas, kas apriņķo relatīvi netālas zvaigznes - “GJ 180” (40 gaismas gadu attālumā) un “GJ 229A” (18 gaismas gadu attālumā). Zinātnieki arī pamanīja virkni potenciālu eksoplanētu, kas tiks pētītas tuvākajā nākotnē.

Viena no jaunatklātajām potenciāli apdzīvojamām planētām “GJ 229Ac” ir aptuveni 7,5 reizes masīvāka par Zemi un savu zvaigzni apriņķo 106 dienās.

Otra potenciāli apdzīvotā eksoplanēta “GJ 180d” ir 7,9 reizes masīvāka par Zemi un zvaigzni apriņķo 122 dienās.

Pētnieki stāsta, ka šīs jaunās eksoplanētas ir aizraujošs atklājums, jo tās apriņķo zvaigznes, kas atrodas relatīvi netālu no mums. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados mēs varētu uzzināt daudz jauna par tām.