Britu Iekšlietu ministrija: latviešu migranti ir mūsu draugi (28)

Kopš pērn martā ieviesta reģistrēšanās sistēma (EU Settlement-Scheme), statusu līdz šim kopumā nokārtojuši 82 700 Latvijas valsts piederīgo. Tiek uzskatīts, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo vismaz 117 tūkstoši tautiešu.  Lai arī post-Brexit statusu var nokārtot vēl visu šo gadu, Ārlietu ministrija aicina reģistrāciju veikt pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem.

Kā TV3 Ziņām stāsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), jau februārī, kad Lielbritānija būs formāli izstājusies no ES, daļa britu komunikācijā un sadzīviskās situācijās ar Latvijas pilsoņiem var īstenot nepamatotu diskrimināciju. 

"Mani dara bažīgu tas, ka parasti šādās situācijās sākas ļoti daudz dažādu interpretāciju dažādās iestādēs, pašvaldībās un uzņēmumos. Dažiem var likties - ja jau esam formāli aizgājuši no ES, tad darām kā gribam. Citiem var rasties kārdinājums provocēt ES pilsoņus braukt projām. Tas jau notika 2016.gadā tūlīt pēc referenduma, kad atsevišķi indivīdi nepatīkamos veidos poļiem un latviešiem deva mājienu pamest valsti.  Sadzīviskā līmenī var gadīties - ja 1.februārī mājas īpašnieks, no kā jūs vēlaties īrēt, vai darba devējs paprasa reģistrāciju un jūs to nespējat parādīt vai šo reģistrāciju nevar pārbaudīt britu Iekšlietu ministrijas mājaslapā, tas var radīt problēmas."

Kā janvāra sākumā vēstīja TV3 ziņas, jau ir bijuši gadījumi, kad latviešiem atteikta mājokļa izīrēšana un darbs, jo nebija vēl reģistrējušies “settled” vai “pre-settled” statusam. Šis sižets raisīja rezonansi Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, kas savukārt uz šo problēmu vērsa britu Iekšlietu ministrijas jeb Home Office uzmanību.

Uzzinot par latviešu līdz šim pieredzēto diskrimināciju, Lielbritānijas Iekšlietu ministrija ar TV3 Ziņu starpniecību vēlas uzsvērt - mājokļu izīrētāji un britu darbadevēji vēl nedrīkst pieprasīt uzrādīt pastāvīgā iedzīvotāja vai pagaidu statusu. Tas esot pretlikumīgi. Ja kaut kas tāds notiek, tad Latvijas valstspiederīgajiem ir tiesības sūdzēties, jo Eiropas Savienības pilsoņiem saglabājas visas līdzšinējās tiesības līdz 2021.gadam.

"ES pilsoņi ir mūsu draugi, ģimenes un kaimiņi, un mēs vēlamies, lai viņi turpina šeit palikt! ES pilsoņiem būs visas līdzšinējās tiesības līdz 2021.gadam. Darba devēji un mājokļu izīrētāji, kuri diskriminē ES pilsoņus ar statusa pierādīšanu jau šobrīd, pārkāpj likumu. Līdz 2021.gadam viņi nedrīkst pieprasīt uzrādīt statusu, bet, kad spēkā stāsies jaunā imigrācijas sistēma, nebūs pienākuma veikt pārbaudes par jau līdzšinējiem darbiniekiem vai īrniekiem."

Pastāvīgā iedzīvotāja statuss (ja Lielbritānijā nodzīvoti vismaz 5 gadi) un pagaidu statuss (ja Lielbritānijā nodzīvots mazāk par 5 gadiem) būs nepieciešami visiem ES pilsoņiem, lai pēc Brexit pārejas perioda beigām no 2021.gada drīkstētu legāli turpināt uzturēties, strādāt un saņemt sociālekonomiskos labumus.

Britu valdība ir atvēlējusi 9 miljonus mārciņu, lai 57 nevalstiskās organizācijas dažādos reģionos 26 valodās sniegtu ES pilsoņiem informatīvu un praktisku atbalstu, kā veikt statusa reģistrāciju. Atbalstu var saņemt arī latviešu valodā.