Vai sapņi patiešām atklāj mūsu dziļākos noslēpumus?

Atkarībā no tā, kādas sapņu skaidrojošās vārdnīcas tu izmanto, tu vari noskaidrot, ka, piemēram, tāda veida sapņi vēsta par stresu darbā, kaunu vai pat par apspiestu latento ekshibicionistu.

Tomēr, vai ņemot to vērā, var teikt, ka sapņi atklāj mūsu dziļākos noslēpumus?

Sapņi var sniegt mums noderīgu informāciju par mūsu dzīvi, tomēr par spīti tam, kam mūs vedina ticēt Holivudas filmas vai literatūra, nepastāv zinātniski pētījumi, kuros būtu pierādīts, ka sapņi var atklāt mūsu slēptākās domas.

“Patiesībā neeksistē pētījumi, kas atbalsta tādas teorijas. Neviena sapņu skaidrojošā vārdnīca nevar paskaidrot, ko patiesībā nozīmē tavs sapnis,” komentēja psihologs un sapņu pētnieks Deirdre Barets.

Cilvēki jau izsenis ir savos sapņos meklējuši jēgu. Senās Mezopotāmijas iedzīvotāji un ēģiptieši sapņus uzskatīja par dievu zīmēm. Senie grieķi un romieši savukārt izmantoja tos, lai pareģotu nākotni. Tomēr ticība, ka simboli sapņos sevī slēpj slepenu patiesību par mums, sakņojas 19. gadsimta psihoanalīzes speciālista Zigmunda Freida darbos. Viņš skaidroja, ka sapņi funkcionē kā vēlmju piepildījums, atklājot mūsu apslēptākās alkas.

Kopš Freida zinātne par sapņiem ir spērusi platus soļus uz priekšu un parādījusi, ka patiesība ir krietni vienkāršāka, nekā uzskatīja Freids. Sapņi nav šifrēti vai fantastiski. Patiesībā sapņošana ir daudz līdzīgāka  domāšanai nomodā, nekā tev varētu šķist.

Tiesa, tas nenozīmē, ka sapņi ir bezjēdzīgi. Pētījumos minēts, ka sapņošanas laikā mēs patiesībā apstrādājam tās pašas intereses, atmiņas un bažas, kas mūs parasti nodarbina arī nomodā.

“Mums ir daudz ilgpilnu fantāziju, mēs nemitīgi domājam par draudiem un bailēm; mēs domājam par mūsu sociālajām dzīvēm un mīļotajiem,” izdevumam “Live Science” teica Barets.

Tāpēc sapņiem ir psiholoģiska nozīme – kā mūsu nomoda domu un bažu pagarinājumam, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Scientific Review of Mental Health Practice”.

Pētījumi liecina, ka sapņi biežāk ir mūsu reālās ikdienas dzīves stāstījums, nevis fantastisks piedzīvojumu kino. Tiesa, izņemot gadījumus, kad sapnī patiešām notiek kaut kas pagalam dīvains, piemēram, tavs draugs pēkšņi pārvēršas par krabi.

Tomēr jāsaprot: lai arī sapņi ir līdzīgi mūsu ikdienas domām, tomēr smadzeņu funkcijas miegā ir citādākas nekā nomodā.

“Mūsu prāts darbojas citādā bioķīmiskajā stāvoklī,” skaidroja Barets.

Tas nozīmē, ka miegā ķimikāliju kokteilis mūsu smadzenēs mainās. Dažas smadzeņu daļas kļūst mazāk aktīvas, bet citas aktīvākas. Piemēram, sekundārā vizuālā garoza – smadzeņu daļa, kurā veidojas attēls, – miegā kļūst aktīvāka, ļaujot mums sapņos pieredzēt krāšņas ainas. Tikmēr prefrontālā garoza, kas parasti filtrē domas, kļūst mazāk aktīva.

Nepastāv viena noteikta formula, kā interpretēt sapņus, kas dažreiz var būt kā apslēpta dārgumu lāde, bet citreiz kā bezjēdzīgs ainu savārstījums.