Latvija par astoņām vietām uzlabojusi pozīciju OECD Atvērto datu indeksā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

FOTO: Valsts kanceleja

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Atvērto datu indeksā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Salīdzinoši ar 2017.gadu Latvija uzrādījusi 36% progresu, informēja VARAM. OECD ziņojumā "Government at a Glance 2019" norādīts, ka Latvija šajā ziņā pietuvojusies vidējam OECD līmenim. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzskata, ka Latvijas sasniegtais līmenis OECD Atvērto datu indeksā apliecina, ka valsts pārvalde kļūst arvien atvērtāka gan sabiedrībai, gan iedzīvotājiem. 

"Jānodrošina arvien plašāka iedzīvotāju piekļuve valsts rīcībā esošiem datiem, kas nav īpaši aizsargājami, lai to izmantošana sekmētu gan jaunu un inovatīvu produktu un pakalpojumu izveidi, gan arī uzņēmēju konkurētspēju starptautiskā vidē," uzsvēra Pūce.

Kā skaidroja ministrijā, OECD Atvērto datu indeksā vērtē valsts pārvaldes datu pieejamību, piekļūstamību un valsts atbalstu datu atkalizmantošanai. Atvērto datu pieejamība nozīmē, ka informācija ir bezmaksas, brīvi pieejama bez atkalizmantošanas ierobežojumiem un, kuru var rediģēt un apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām, pavēstīja ministrijā.

Pēv VARAM skaidrotā, lielāka pieejamība ir saistīta ar ciešāku valsts sadarbību ar ieinteresētajām personām datu izplatīšanas un augstvērtīgu datu kopu publicēšanas jomā. Savukārt valsts datu atkalizmantošana ir atkarīga no datu sniegšanas formāta un procedūras, kas ļauj datus izmantot ikvienam. 

Viens no būtiskākajiem Latvijas pozīciju uzlabojošiem kritērijiem ir Latvijas Atvērto datu portāla izveide, kā arī valsts ciešā sadarbība ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas uzņēmējiem, īstenojot "Data Driven Nation" aktivitāti. Tās ietvaros tika sekmēta gan valsts pārvaldes rīcībā esošo datu demokratizācija, gan arī uzņēmējdarbības veicināšana - izveidojot inovatīvus produktus un pakalpojumus, izmantojot jaunus datus, skaidroja ministrijā.

VARAM arī informēja, ka Eiropas datu atkalizmantošanas indeksa pētījumā Latvija jau trešo gadu pēc kārtas uzrāda progresu, pakāpjoties no pēdējās 26.vietas 2016.gadā līdz 10.vietai 2019.gadā. Pētījumā tiek vērtēta gan datu pieejamība, gan kvalitāte, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo portālu funkcionalitāte. Indeksā netiek vērtēta valsts pārvaldes rīcībā esošo atvērto datu ietekme uz sociālekonomiskajiem rezultātiem, bet gan darbu, ko valsts pārvaldes veic, lai nodrošinātu pietiekamus apstākļus un stimulētu to atkalizmantošanu, norādīja ministrijā.

Latvijas Atvērto datu portāls darbojas kopš 2017.gada jūnija. Tajā valsts pārvaldes iestādes var publicēt to rīcībā esošos datus, kurus iedzīvotāji un uzņēmēji var izmantot pēc saviem ieskatiem. 2019.gada augustā valdība apstiprināja Latvijas Atvērto datu stratēģiju, kura paredz konkrētas aktivitātes arvien jaunu un augstvērtīgu valsts datu publicēšanu un pieejamību ikvienam interesentam, pavēstīja ministrijā.

Uz augšu