Libānā atsākas vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un policiju

FOTO: Hussein Malla / AP

Libānas galvaspilsētā Beirūtā trešdien atsākās vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un policiju, neraugoties uz premjerministra Hasana Diaba solījumu strādāt ar savu jaunizveidoto valdību, lai atgūtu sabiedrības uzticību.

Protestētāji ir regulāri izgājuši ielās kopš 17.oktobra, pieprasot valdošās elites aiziešanu un apsūdzot to aplamā pārvaldībā un korupcijā. Protesti noveda pie premjera Saada Hariri atkāpšanās.

Trešdienas vakarā desmitiem protestētāju pastiprināja uzbrukumus nemieru apspiešanas policijai pie parlamenta ēkas, metot akmeņus, Molotova kokteiļus un petardes. Policija atbildēja, raidot uz protestētājiem asaru gāzi un padzenot viņus no pilsētas centra rajona.

Daļa protestētāju sāka dauzīt logus juvelierveikaliem, bankām un apģērbu veikaliem.

Libānas Sarkanais Krusts paziņoja, ka ir ievainots vismaz 21 cilvēks, no kuriem seši aizvesti uz Beirūtas slimnīcām.

Ziņu avots policijā informēja, ka vismaz 20 protestētāji tika aizturēti.

Pēc Hariri atkāpšanās jaunas valdības veidošanai tika izraudzīts bijušais izglītības ministrs Diabs, bet šis lēmums izprovocēja jaunus protestus.

Diaba valdība, kuras sastāvs tika paziņots otrdien, sanāca uz pirmo sēdi trešdien. Pēc tās publiskotā paziņojumā Diabs brīdināja, ka Libāna ir "finansiālā, ekonomiskā un sociālā strupceļā", un sacīja, ka viņa valdība par prioritāti noteiks valsts stabilitātes garantēšanu.

Libānas prezidents Mišels Auns aicināja jauno valdību atjaunot vietējo un starptautisko uzticību Libānas institūcijām.

""Hasan Diab, dodies mājās. Mēs negribam tevi vai tavu valdību," skandēja protestētāji, paužot neapmierinātību ar valdības sastāvu. Viņi bija pieprasījuši, lai jaunā valdība tiktu izveidota tikai un vienīgi no neatkarīgiem ekspertiem un lai tajā nebūtu pārstāvētas tradicionālās politiskās partijas.

Protestētāji trešdien arī nobloķēja ielas Beirūtas ziemeļos un austrumos, kā arī ieejas pilsētā. 

Protestu kustības cēloņi daļēji meklējami ekonomiskajā krīzē, kas ir smagākā kopš pilsoņkara, kurš ilga no 1975.gada līdz 1990.gadam.

Pasaules Banka un Starptautiskais valūtas fonds izdara spiedienu uz Libānu, lai tā īstenotu taupības pasākumus apmaiņā pret finansiālu atbalstu.

Libānas valsts parāds ir ekvivalents apmēram 150% no tās IKP apjoma, un tā attiecība pret IKP ir viena no lielākajām pasaulē.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo trešdien paziņoja, ka Libānas valdībai ir jāīsteno "reālas un taustāmas reformas", lai panāktu "starptautisku palīdzību" un investoru atgriešanos valstī. 

Uz augšu