Lai arī pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) finanšu situācija ir stabila, tā lielākā problēma ir nespēja nodrošināt pakalpojumus tādā kvalitātē un termiņos, kā to vēlētos saņemt klienti, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Saulīti par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju pērnā gada novembrī iecēla domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Pēc Saulīša teiktā, sākot darbu RNP, lielākais iedzīvotāju sūdzību apjoms bija saistīts ar uzņēmuma ieviestajiem ierobežojumiem ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanā lapiņu veidā. Izmaiņas skāra lielu daudzumu gados vecāku klientu, tādēļ tiem, kuri nebija gatavi izvēlēties kādu no elektroniskajām skaitītāju datu iesniegšanas formām, tika atgriezta iespēja nodot skaitītāju rādījumus uz papīra lapiņām.
Taujāts, vai viņš uzņēmuma struktūrās ir saskatījis kādus potenciālos korupcijas vai interešu konflikta riskus, Saulītis pastāstīja, ka prioritārā RNP problēma ir iepirkumu procedūru organizēšanas efektivitātē un izpildījumā.
Aizvadītajos gados tā esot bijusi lēnīga, smagnēja un arī neefektīva, jo daudzi iepirkumi ir beigušies bez rezultāta. Tādējādi daudzās mājās aizkavējies pakalpojumu sniegšanas termiņš vai arī plānotie remontdarbi.
Viņaprāt, daudzus iepirkumus varēja dalīt daudz mazākās lotēs vai slēgt vispārīgās vienošanās, tā nodrošinot iespēju konkursos piedalīties mazākiem uzņēmumiem. "Protams, vienkāršāk ir slēgt un administrēt vienu, nevis piecus līgumus, tomēr iepirkumos būtu jānodrošina maksimāla konkurence, jo tādējādi arī uzņēmuma klienti varēs saņemt kvalitatīvāku un, domāju, arī lētāku pakalpojumu," uzsvēra Saulītis.
Pēc viņa teiktā, tiešus interešu konfliktus valde pagaidām nav identificējusi, taču iepirkumi esot riska zona. "Katrā ziņā pasākumi šo risku mazināšanai tiek veikti, bet tas ir arī jautājums par uzņēmuma korporatīvo kultūru un konkrētiem cilvēkiem," apgalvoja Saulītis.
Savukārt runājot par uzņēmuma finansiālo situāciju, valdes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka tā "ir stabila un viegli prognozējama nākotnē", jo RNP pārvaldīšanas maksu aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ierobežo rīcības brīvību maksas aprēķināšanā.
Uzņēmumam neesot būtisku saistību, visas esošās komercķīlas esot saistītas ar dzīvojamo māju atjaunošanas programmas realizāciju, un to ietekme uz RNP finanšu rādītajiem esot nenozīmīga.
"Šķiet, ka pēdējos gados uzņēmuma finansiālajai stabilitātei ir pievērsta lielāka uzmanība par kvalitatīva un visaptveroša pārvaldīšanas pakalpojuma nodrošināšanu, tostarp nodrošinot efektīvu māju līdzekļu tērēšanu remontdarbu veikšanai. Iespējas ietaupīt ir vienmēr, bet šobrīd lielākā RNP problēma ir nespēja nodrošināt pakalpojumu tādā kvalitātē un termiņos, kā to vēlētos saņemt klienti," uzskata Saulītis.
Pēc viņa teiktā, plānotais darbības audits, kas jāveic, balstoties uz domes lēmumu, palīdzēs iezīmēt turpmākās darbības akcentus, lai šo situāciju mainītu.
Saulīša ieskatā, lai efektivizētu uzņēmuma darbu, būtu jānodrošina plānoto remontdarbu veikšana kā minimums plānotajā laikā, jo jau vairākus gadus faktiski veiktie remontdarbi krietni atpaliek no plānotajiem, kas nozīmē, ka ēku savešana kārtībā nenotiek kā plānots.
"Jau vairākus gadus iepirkumi remontdarbu veikšanas jomā klibo un ir nepieciešama nopietna iejaukšanās. Kardinālas izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā, visdrīzāk, tuvākajā laikā gan nav gaidāmas, kas nozīmē, ka RNP ir jāpilnveido remontdarbu iepirkumu sistēma, prasības un citi aspekti, jo daudzdzīvokļu ēku tehniskais stāvoklis pats no sevis neuzlabosies," pauda amatpersona.
Viens no uzdevumiem pagaidu valdei no kapitāldaļu turētāja puses bija arī izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju pastāvīgās valdes atlases konkursa izsludināšanai.
Šā uzdevuma izpildei RNP plāno izsludināt iepirkumu personāla atlases kompānijas izvēlei. Iepirkuma dokumentācija esot sagatavota, bet nepieciešams precizēt tehnisko specifikāciju un darba apjomu.
Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka janvāra sākumā Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus, kas reglamentē publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu konkursa procedūru.
"Kad būs skaidrs, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, varēsim izsludināt iepirkumu. Jāprecizē arī jautājums, kāds būs personāla atlases kompānijas uzdevums - atlasīt pretendentus padomei vai valdei, vai veikt abus procesus viena iepirkuma ietvaros. No tā ir atkarīga kā paredzamā līgumcena, tā arī iepirkuma metodes izvēle," skaidro RNP.
Kā ziņots, novembrī Burovs paziņoja, ka RNP valde zaudējusi viņa uzticību, kā rezultātā no amatiem tika atstādināts Aivars Gontarevs, Rolands Pogulis un Ivo Lecis.
Galvenie pārmetumi RNP vadībai bija par uzņēmuma līdzekļu turēšanu nu jau maksātnespējīgajā "PNB bankā", kā arī kavēšanās ar audita sākšanu saskaņā ar domes lēmumu. Tāpat Burovs RNP pārmeta sūdzību skaita pieaugumu no iedzīvotāju puses.
