Latvijā pagājušajā gadā saražoja 6179 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 5% mazāk nekā 2018.gadā, liecina pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais jaunākais elektroenerģijas tirgus apskats.
Elektroenerģijas ražošanas apmēra kritumu pērn pamatā noteica zemāka ūdens pieplūde Daugavā - tādējādi lielajās hidroelektrostacijās (HES) pērn saražoja 2036 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14% mazāk nekā 2018.gadā. Vienlaikus kritums HES daļēji tika kompensēts ar termoelektrostaciju (TEC) pienesuma pieaugumu - lielajās TEC saražotās elektroenerģijas apmērs pērn sasniedza 2823 GWh, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2018.gadā.
Mazajās HES 2019.gadā tika saražotas 58 829 megavatstundas (MWh), kas ir pieaugums par 17,6%.
Koģenerācijā pērn saražota 383 821 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,9% mazāk nekā gadu iepriekš, ar biomasu saražotas 399 627 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,8% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 322 780 MWh, kas ir par 7,5% mazāk nekā pērn.
Vēja elektrostacijās 2019.gadā saražotas 152 489 MWh elektroenerģijas, kas ir par 26,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt saules elektrostacijās saražotas 1534 MWh elektroenerģijas, kas ir par 20,1% vairāk nekā 2018.gadā.
Vienlaikus elektroenerģijas patēriņš pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 1,5% un veidoja 7297 GWh, kas skaidrojams ar sezonālām izmaiņām pieprasījumā pēc elektroenerģijas, ko daļēji ietekmēja laika apstākļi.
Tādējādi Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2019.gadā nosedza 84,7% apmērā, bet Latvijas elektroenerģijas deficīts pagājušajā veidoja 1118 GWh, kas tika kompensēts ar importu no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas, kas savukārt to importēja no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - Somijas, Zviedrijas un Polijas, kā arī trešajām valstīm - no Krievijas un Baltkrievijas. Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn importētās elektroenerģijas apmērs no ES valstīm pieauga par 31%.
No trešajām valstīm uz Baltiju importētās elektroenerģijas apmērs pērn veidoja 7823 GWh, kas ir par 42,2% vairāk nekā 2018.gadā. Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur "Nord Pool" Lietuvas tirdzniecības apgabalu.
Apkopotie dati arī liecina, ka vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu apgabalā pagājušajā gadā samazinājās par 7%.
Pērn vidējā "Nord Pool" elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,28 eiro par MWh, vidējai diennakts cenai svārstoties no 11,99 līdz 89,45 eiro apmērā par MWh. Kopš pagājušā gada augusta cena Latvijā pakāpeniski samazinās un decembrī tā sasniedza gada zemāko līmeni - 39,05 eiro par MWh.
Kompānijā norādīja, ka 2019.gadā bija vērojamas elektroenerģijas cenu tuvināšanās gan Baltijā, gan arī ar cenu apgabaliem, no kuriem notiek imports uz Baltiju. Kopējais biržas cenas samazinājums Baltijā, Somijā un Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā 2019.gadā vidēji bija par 7,5%.
"Jāatzīmē, ka Latvija 2019.gadā, tāpat kā iepriekš, elektroenerģiju importēja pārsvarā nakts stundās un brīvdienās, kad tā ir lētāka un tādējādi bija iespējams uzkrāt ūdeni Daugavas HES rezervuāros, savukārt darba dienu maksimumstundās uzkrātais ūdens daudzums ļāva palielināt ražošanu un stabilizēt elektroenerģijas cenas līmeni Latvijas un Baltijas reģionā. Līdz ar to apskatā lietotais jēdziens "deficīts" ir starpība starp importu un eksportu, kas attiecināma uz trūkstošajām megavatstundām, nevis naudas plūsmām starp kaimiņvalstīm," pauda kompānijā.
"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.