22. janvārī Latvijas Ārpolitikas institūts prezentēja savu jaunāko pētījumu ar nosaukumu «Latvijas Ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2020». Tajā ir izvērtēti 2019. gada notikumi pasaulē un ietverti centieni iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas 2020. gadam. Pētījumu pavadīja arī autoru aptauja, kurā tiem 5 ballu skalā tika lūgts izvērtēt Latvijas gada sniegumu dažādos pasaules reģionos. Portāls TVNET piedāvā ieskatu darba saturā.

Eiropas Savienība (ES)

Vērtējums: 3.55

Pētījumā ir norādīts, ka 2019. gadā Latvijas politika ES iekšienē ir kļuvusi «zaļāka».

Mūsu valsts ir spērusi drosmīgu soli un no pasīva vērotāja kļuvusi par ambiciozas ES klimata politikas aizstāvi.

ES līderu neformālās tikšanās laikā 2019. gada 10. maijā Sibiu, Rumānijā, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pievienojās Beļģijas, Dānijas, Francijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas plānam ieviest ambiciozāku politiku klimata pārmaiņu mazināšanai. Kariņš vairākkārt pats ir uzsvēris, ka klimata pārmaiņas ir «zelta iespēja» Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Latvijas vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kopā ar Dānijas, Francijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas vides ministriem ir arī nosūtījis vēstuli topošajam EK priekšsēdētājas vietniekam Fransam Timermanam vēstuli ar aicinājumu līdz 2030. gadam samazināt ES radītos siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Tomēr kopumā Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir turpinājusi cīnīties pret visam blokam raksturīgajiem pēdējā laika izaicinājumiem - «Brexit», protekcionisma vēlmēm un paplašināšanās nogurumu. Vienlaikus sākam piedzīvot arī to, ka stūri klimata politikā savās rokās ir pārņēmuši jaunieši, kas, apelējot pie savas nākotnes perspektīvām, pieprasa pārtraukt neizlēmīgo un stagnējošo attieksmi pret klimata pārmaiņu mazināšanu.

Austrumu partnerības valstis (Ukraina, Baltkrievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Moldova)

Vērtējums: 3.81

Runājot par Austrumu partnerību, primāri būtu jāsaprot, ka tā ir visas Eiropas Savienības ārpolitika pret šīm valstīm. Tās mērķis ir panākt to pārveidi atbilstoši ES pamatvērtībām un pārvaldības principiem. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir tajā iesaistīta un pat kopā ar pārējām Baltijas valstīm, Poliju un Zviedriju atrodas šīs politikas piekritēju priekšējās rindās. Tā 2019. gadā ir turpinājusi uzstāt uz aizvien aktīvāku Eiropas Savienības iesaistīšanos reģionā, jo miers un stabilitāte tajā ietekmē arī pašas Latvijas drošību, norādīts pētījumā.

Šī uzstāšana ir izpaudusies gan kā aicinājums veikt lielākus naudiskus ieguldījumus no Eiropas Savienības budžeta, gan arī aicināšana turpināt reģionam piešķirt prioritāru statusu pēc 2020. gada. Austrumu partnerības valstis un jo īpaši Ukraina, Gruzija un Moldova ir Latvijas galvenās partneres attīstības sadarbības/palīdzības ietvaros. No attīstības sadarbībai/palīdzībai piešķirtajiem 463 813 eiro 94.4% jeb 437 813 eiro tika piešķirti Austrumu partnerības valstīm dažādiem grantiem un ilgtermiņa attīstības sadarbības projektiem, teikts publikācijā.

Vienlaikus ir pausts atbalsts Austrumu partnerības valstīm citos formātos. Piemēram, Latvija ļoti asi reaģēja uz lēmumu atjaunot Krievijas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Kā atbildi uz šo lēmumu Latvija paziņoja, ka nepiedalīsies organizācijas rudens plenārsēdēs. Pēc autores domām, šāds lēmums ir bijis tiešs politiskās gribas apliecinājums, sniedzot būtisku emocionālu atbalstu. Tas ir vērtīgākais pienesums, ko Latvijas izmēra politiskā īpatsvara valsts var piedāvāt.

Tomēr kā Eiropas Savienībai (tai skaitā Latvijai) šajā dimensijā ir veicies? Publikācijā ir norādīts, ka dažādi. Gruzija, Moldova un Ukraina ir izpildījušas savus mērķus attiecībā uz asociāciju nolīgumu, DCFTA un bezvīzu režīmu. Šajās valstīs vēlme integrēties ES saglabājas augsta, taču turpmāku progresu panākt būs grūti bez pašas ES panākšanas pretī un «burkānu» piešķiršanas. Tam ir vajadzīga politiskā griba. Savukārt Armēnija un Baltkrievija jau pirms kāda laika ir pievienojušās Krievijas dominētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, bet Azerbaidžāna vēlas saglabāt savu ES un Krievijas līdzsvarošanas politiku.

Centrālāzijas valstis

Vērtējums: 3.09

Pētījumā teikts, ka Latvijas ārpolitikā ir daudz izaicinājumu, tāpēc nevar sagaidīt, ka Centrālāzija būs prioritāšu saraksta augšgalā. Reģions saglabā vietu kā nišas joma, un līdzīgi kā Eiropā kopumā, arī Latvijā ekonomiskās intereses dominē un ietekmē divpusējās attiecības ar Centrālāzijas valstīm. 2019. gadā ir tikusi izcelta sadarbība transporta un tranzīta jomā.

Šajā kontekstā nozīmīgu lomu spēlē Kazahstāna, jo Ķīnas viens no sešiem «Joslas un ceļa» tranzīta koridoriem tiek orientēts tieši caur Kazahstānu un Baltkrieviju uz Eiropu. Aktuāls ir jautājums, kur šajā tranzīta koridorā atradīsies Latvija. 2019. gadā ir notikusi Latvijas un Kazahstānas ārlietu ministru tikšanās, kuras ietvaros E. Rinkēvičs esot uzsvēris, ka Latvija Kazahstānu redz kā stratēģisko partneri transeirāzijas pārvadājumos. Līdzīgi arī satiksmes ministrs T. Linkaits ir paudis, ka, sarūkot Krievijas kravām Latvijā, valstij ir svarīgi visi partneri, tostarp Kazahstāna. Pētījumā norādīts, ka par pozitīvu ziņu var uzskatīt Kazahstānas 2019. gadā atvērto vēstniecību Latvijā, kas varētu palīdzēt stiprināt ekonomisko sadarbību nākotnē.

FOTO: AFP/SCANPIX

Par to runājot, Latvijai Centrālāzijā ir arī nelielas biznesa intereses.

Piemēram, labi reģionā veicas farmācijas produktu eksportētājiem, teikts publikācijā. Tirdzniecības apjomi ar šo reģionu gan esot ļoti nelieli – mazāk nekā 1% no Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījuma. Kā galvenie noieta tirgi tiek minēti Kazahstāna un Uzbekistāna. Uzņēmējiem Centrālāzijas tirgus joprojām saistās ar riskiem, kurus varētu mazināt valsts un ekonomiskās pārvaldes sistēmu modernizēšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Vienlaikus pētījumā teikts, ka būtiska Latvijas attiecību ar Centrālāzijas valstīm daļa ir attīstības sadarbība, šādi atbalstot reformas reģionā. 2019. gadā Latvija ar savu ekspertīzi turpināja sniegt palīdzību tieslietu un iekšlietu sistēmām, korupcijas izskaušanai, lauksaimniecības sektoram un citām sfērām. Turklāt esot novērojams tas, ka Centrālāzijas valstis ir pašas sākušas aktīvi vērsties pie Latvijas ar ekspertīzes lūgumiem.

Līdzīgi kā Austrumu partnerības jautājumā, arī šajā reģionā Latvijas ārpolitika ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un tās panākumiem. Pagaidām organizācijas loma tur ir minimāla, un 2019. gadā ir notikuši centieni to palielināt. Mērķtiecīgi tiek veidoti dažādi augsta līmeņa politiskie kontakti, kas reģiona valstīs ir ārkārtīgi svarīgi. 2019. gadā arī ir pieņemta jauna ES stratēģija Centrālāzijai.

Ķīna (t.sk. 17+1 formātā)

Vērtējums: 3.18

Ķīna pašlaik un arī, visticamāk, turpmāk būs Latvijas lielākā ekonomiskā partnere Austrumāzijā.

Turklāt Ķīna ir vienīgā no Austrumāzijas valstīm, kas piedāvā kaut kādā mērā strukturētu skatījumu uz sadarbību ar Baltijas valstīm, tostarp Latviju. Pekina ir arī pati izrādījusi iniciatīvu sadarboties ar Baltijas valstīm 17+1 sadarbības formātā un Jostas un Ceļa iniciatīvas ietvaros. Tas, pēc pētījuma autoru domām, ir licis Rīgai izvērtēt savu nostāju, lai paplašinātu redzesloku, proti, pievērstos ne tikai jautājumiem, kuri ir saistīti ar Baltijas jūras reģiona un transatlantisko attiecību attīstību.

Pētījumā tiek arī apgalvots, ka Latvijai ir potenciāls aktīvāk sadarboties arī ar citām Austrumāzijas valstīm.

Īpaši tiek uzsvērts sadarbības potenciāls ar Japānu un Dienvidkoreju, jo abas šīs valstis vieno tirdzniecības saites ar Ķīnu un abas no tām ir cieši integrētas reģionālajās piegāžu ķēdēs. Tādējādi Latvijai nevajadzētu baidīties no spriedzes attiecībās ar Ķīnu, kura varētu veidoties no sadarbības ar tai ne pārāk draudzīgajām valstīm. Tieši pretēji – varētu tikt iegūti jauni papildinātības aspekti.

FOTO: AP/Scanpix

Jānorāda, ka pētījumu pavadošajā aptaujā ir dota atzīme arī Latvijas ārpolitikai Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā – 1.9. Tomēr šā reģiona apskatam nav veltīts atsevišķs raksts. Runājot par transatlantiskajām attiecībām un Latvijas sadarbību ar ASV un Kanādu, tam 2019. gadā ir dota atzīme – 3.82.