Kopš 2002. gada Zemkopības ministrija ar divu gadu pauzi, kad ministre bija Laimdota Straujuma, bijusi Zaļo un zemnieku savienības pārziņā. Pagājušajā gadā tas mainījās un "skābbarības torņa" tronī sēdās Kaspars Gerhards. Drīz pēc tam ministrija uzdeva “Latvijas valsts mežiem” izvērtēt savu stratēģiju un izveidot jaunu valdes locekļa amatu. Tas ticis Jānim Lapiņam, kura karjera jau gadiem ilgi seko Gerhardam, vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
"Latvijas valsts meži" ir viens no lielākajiem un pelnošākajiem Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem. Gada apgrozījums pārsniedz 300 miljonus, peļņa - 30 miljonus eiro.
2018. gadā apgrozījums: 333,2 miljoni eiro, peļņa - 31,9 miljoni eiro
Valdē līdz pagājušajam rudenim strādāja četri locekļi: Roberts Strīpnieks, Gints Bumbieris, Arnis Melnis, Edvīns Zakovics. Trīs no viņiem amatā bijuši jau 20 gadus un par darbu mēnesī saņem vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.
Pērnā gada vasarā "Latvijas valsts meži" izsludināja konkursu uz vēl viena valdes locekļa amatu. Kandidātiem bija jāatbilst ļoti specifiskām prasībām: vismaz trīs gadu pieredzei vides vai zemes dzīļu jautājumos un vienlaikus arī informācijas tehnoloģiju nozarē. Kandidātu CV jau bija jābūt pieciem gadiem valdes locekļa amatā un trim gadiem lielas kapitālsabiedrības vadīšanā:
- trīs gadu pieredze vides, zemes dzīļu vai meža nozares jautājumos;
- trīs gadu pieredze informācijas tehnoloģiju attīstībā, to produktu un pakalpojumu sniegšanā;
- trīs gadu pieredze vadītāja amatā kapitālsabiedrībā ar 250 darbiniekiem;
- piecu gadu pieredze valdes locekļa amatā.
ARVĪDS OZOLS, Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors; "Latvijas valsts mežu" akciju turētāja pārstāvis: - Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir kompānija, kas jau tagad ir ar diezgan Latvijas mērogos garu un dinamisku attīstību. Un tai skaitā attīstās klāt arī citi papildu biznesa virzieni. Un konkrēti gan zemes dzīles, gan IT.
Līdz ar to tas jautājums pacēlās par to, vai valdes kapacitāte ir pietiekama, lai nosegtu visus šos kompleksos stratēģijā norādītos darbības virzienus un sasniedzamos mērķus. Un tādēļ pagājušā gada sākumā es lūdzu padomi veikt izvērtējumu par šo lietu.
Padomes izvērtējumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss
Taču secinājums bijis, ka "Latvijas valsts meži" neizmanto iespēju pelnīt ar saviem informācijas tehnoloģiju produktiem un derīgajiem izrakteņiem. Zemkopības ministrija uzdeva meklēt piekto valdes locekli.
ARVĪDS OZOLS, Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors; "Latvijas valsts mežu" akciju turētāja pārstāvis: - Tā faktiski bija liela veiksme atrast cilvēku, kam ir pieredze gan zemes dzīļu jautājumos, gan arī IT jautājumos. Nu jā, redziet, tas bija uzstādīts kā viens no jautājumiem, jo šīs ir strauji attīstošās jomas.
Konkursā pieteicās deviņi kandidāti
Par piemērotāko atzina Jāni Lapiņu - jaunu un ļoti veiksmīgu profesionāli, kas atbilda visām prasībām. Viņš četrus gadus bija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes loceklis. Centrā ir gandrīz 300 darbinieku. Strādājis par datu inženieri un iepirkumu komisijas locekli "Elektronisko sakaru direkcijā", bijis valdes loceklis "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmumā.
Lapiņa karjeras pavērsieni sakrīt ar Nacionālās apvienības politiķa Kaspara Gerharda darba gaitām. Abi vienlaikus strādāja "Latvijas dzelzceļa" koncerna vadībā. Kad Gerhards tika pie Vides aizsardzības ministrijas vadīšanas, tās pakļautībā esošā meteoroloģijas centra vadībā nonāca Lapiņš. Pagājušajā gadā Gerhards pārtapa par zemkopības ministru, un "Latvijas valsts mežos" tiek radīta jauna valdes locekļa vieta, ko iegūst Lapiņš.
- Lapiņa kungs, kas ir šis piektais šobrīd izraudzītais valdes loceklis, ir jums ilgi pazīstams profesionālis, vai ne?
KASPARS GERHARDS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Nacionālā apvienība): - Jautājums, kas ir ilgi pazīstams, tas ir droši vien dažādi interpretējams. Bet katrā ziņā bija gan konkurss, gan nominācijas jautājumi tika izstrādāti, tā ka šeit jautājumu drīzāk pie padomes un kapitāldaļu turētāja.
JĀNIS LAPIŅŠ, "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis: - Gerharda kungu es zinu kā ministru, kas pārraudzīja, protams, - VARAM tanī laikā - nozari. Šobrīd es viņu zinu kā zemkopības ministru.
- Jūs raksturo kā viņa uzticamības personu, vai tas varētu atbilst patiesībai?
JĀNIS LAPIŅŠ: - Es apšaubu, ka es esmu ministra kunga uzticamības persona.
Lapiņam interesants CV
Paralēli LVĢMC Lapiņš četrus gadus vadīja arī bēdīgi slaveno firmu "Aqua Riga". Tās īpašnieks ir "Rīgas ūdens", kas bija tiešā mēra Nila Ušakova pakļautībā.
Pirms gada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Kasparu Gerhardu nomainīja Juris Pūce. Viņš atstādināja Rīgas mēru Nilu Ušakovu, un drīz pēc tam Jānis Lapiņš atkāpās no amatiem gan meteodienestā, gan Rīgas domes uzņēmumā.
Aiziešanu Lapiņš pamato ar lielo darba slodzi un nogurumu, bet noliedz saistību ar politiskās varas maiņu VARAM ministrijā.
JĀNIS LAPIŅŠ, "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis: - Četros gados bija ļoti daudz investēts no sevis, bija ļoti daudz dažādas pārmaiņas uzņēmumā ieviestas. Es teikšu, ka tas intensīvais darbs panāca to, ka vajadzēja paņemt pauzi.
JURIS PŪCE, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par!): - Viņi iesniedza iesniegumus par aiziešanu.
- Vai viņiem tika palūgts to izdarīt?
JURIS PŪCE: - Es runāju ar valdes locekļiem, un, es pieļauju, tas bija viņu vērtējums pēc mūsu sarunas.
- Kāds bija šīs sarunas saturs?
JURIS PŪCE: - Es uzskatu, ka LVĢMC ir iespējama straujāka, mērķtiecīgāka attīstība un organizācijas pārvaldībā ir iespējams progress, un es to arī novēroju līdz ar jaunās valdes darbu.
Apšaubāmas lietas notiek meteocentrā
Valsts kontrole bija atklājusi, ka gadiem ilgi meteocentrs kavējās ar Salaspils atomreaktora likvidēšanu. Tam piešķirto valsts budžeta naudu Gerharda vadītā ministrija novirzīja apšaubāmiem mērķiem, piemēram, kvadriciklu, datorprogrammu iegādei un NEPLP locekļu Ivara Āboliņa un Patrika Grīvas biedrības finansēšanai.
Salaspils reaktora likvidēšana kavējās, jo meteocentrs šim darbam iepirkumā 2017. gadā izvēlējās ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītās būvfirmas "Velve" piedāvājumu. Tas bija piecreiz dārgāks
nekā starptautiskas atomelektrostaciju demontāžā pieredzējušas apvienības pieteikums. Raidījums "de facto" izpētīja, ka starptautiskie pretendenti no konkursa tika izslēgti, pamatojoties uz firmas "Būvuzraugi LV" atzinumu, ko sniedza Martinsona firmu vadībā strādājis eksperts. Naudas trūkuma dēļ darbus atlika, bet tie paši uzņēmumi "Velve" un "Būvuzraugi LV" gadu vēlāk uzvarēja piecus miljonus eiro vērtos konkursos par meteodienesta ēkas renovāciju un darbu uzraudzību.
Kopš meteocentra valdē strādāja Lapiņš, septiņos centra iepirkumos uzvarējis IT pakalpojumu uzņēmums "Uniso". Līgumu kopējā summa trīs miljoni eiro.
"Nekā personīga" zināms, ka iepirkumu norisi personīgi uzraudzījis tieši Lapiņš, lai gan oficiāli tos organizēja neatkarīga iepirkumu komisija.
- Vai šīs 7 uzvaras konkursos kopš 2016. gada ir saistītas ar to, ka jūs sākāt strādāt LVĢMC?
JĀNIS LAPIŅŠ, "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis: - Es viennozīmīgi to nesaistītu ar mani. Numur viens, es neesmu darbojies nevienā iepirkuma komisijā, kur darbojās LVĢMC darbinieki, eksperti, prasību izstrādātāji, tie, kuriem tas produkts bija nepieciešams. Nākamais - valde visus lēmumus koleģiāli lēma.
JURIS PŪCE, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par!): - Es zinu par jūsu jautājumiem šajā lietā, es saprotu, ka LVĢMC ar šiem projektiem aktīvi strādā, un kopumā rezultāti tiek sasniegti. Tas, kāpēc viens uzņēmums ir uzvarējis septiņas reizes pēc kārtas… Es atturēšos komentēt šo jautājumu, acīmredzot tā sanācis.
"Uniso" ir arī regulārs VARAM pakļautībā esošās kapitālsabiedrības "Elektroniskie sakari" iepirkumu ieguvējs.
Tagad firma ievākusies "Elektronisko sakaru" telpās. Šajā iestādē savulaik sākās Lapiņa un "Uniso" sadarbība, veidojot telefonu numerācijas datu bāzi.
ANTRA ZARIŅA, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra IT daļas vadītāja: - IT nozarē jau pēdējā laikā jebkuras firmas, vai, teiksim tā, pakalpojuma sniedzēji, viņi specializējas kaut kādos savos noteiktajos virzienos. Tas ir vispārpieņemams fakts, un iemesls ir tāds, ka IT resursi maksā ļoti dārgi un līdz ar to, lai precīzi varētu izmantot kādu no IT darbiniekiem jebšu arī IT pakalpojumiem, specializējas jau noteiktās kaut kādās lietās, tas arī nav nekas īpašs.
JĀNIS RUMKOVSKIS, "Uniso" valdes loceklis: - Strādājot ar konkrētu klientu, jūs uzkrājat specifiskas zināšanas par klienta sistēmām, par klienta biznesu, par tehnoloģijām, kuras ir vai nu dārgi un grūti iegūt. Tad nu izvēlies un centies arī vienā vai divos, vai trijos virzienos arī faktiski strādāt.
"Uniso" ir Māra Martinsona vadītā motorkrosa kluba sponsors, tāpat atbalsta basketbola kluba "VEF Rīga" pasākumus, kur Martinsons bija prezidents līdz 2016. gadam.
JĀNIS RUMKOVSKIS, "Uniso" valdes loceklis: - Es viņu zinu, kopā mēs nestrādājam. Pēdējos gadus nav bijušas nekādas… nav arī nekāda komunikācija.
JĀNIS LAPIŅŠ, "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis: - Es pazīstu ļoti daudzus uzņēmējus šajā valstī un ļoti daudzus politiķus, līdz ar to tai skaitā šo cilvēku.
- Vai šī pazīšanās palīdzēja, teiksim, Rīgas domes struktūrās?
JĀNIS LAPIŅŠ: - Viennozīmīgi nē.
Pagājušajā nedēļā stāstījām par Valsts kontroles kritiskajiem secinājumiem par to, kā “Latvijas valsts meži” apsaimnieko no valsts zemes iegūto kūdru. Tās apjoms netiek uzskaitīts, un uzņēmumi to rok, maksājot tikai smieklīgi mazu nomas maksu. Šonedēļ zemkopības ministrs "Latvijas valsts mežu" valdes paplašināšanu pamatoja tieši ar vēlmi novērst Valsts kontroles atklātās problēmas.