/nginx/o/2020/01/27/12898469t1h17bd.jpg)
Zinātnieki cer, ka kādu dienu ar asinsanalīzēm būs iespējams noteikt mirkli, kad sievietei iestāsies menopauze.
Novērojot tā saucamā Anti-Millera hormona (AMH) līmeni cilvēka asinīs, kādu dienu varētu paredzēt pēdējās mēnešreizes, ko piedzīvos sieviete ap 50 gadu vecumu. AMH izrādās saistīts ar olnīcu funkciju izsīkuma mirkli, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Journal of Clinical Endocrinology and Metabolism".
25 gadu ilgā periodā zinātnieki novēroja 3302 sievietes vecuma grupā no 42 līdz 52 gadiem. Katru gadu, līdz sievietēm iestājās menopauze, zinātnieki iztaujāja sievietes par viņu mēnešreizēm, kā arī paņēma sieviešu asins paraugus. Pētnieki pēc tam izpētīja asins paraugus un vēroja, kā ir mainījies hormonu līmenis tajos.
Pētījuma autors Džoels S. Finkelšteins izdevumam "Newsweek" atklāja, ka pašlaik menopauzi iespējams paredzēt ne ātrāk kā sešus gadus pirms tās iestāšanās.
"Tāpēc, ka AMH rodas olnīcu folikulos, kas, sievietei pakāpeniski iztukšojas, mēs piedāvājam teoriju, ka AMH līmenis sniegtu akurātu olnīcu rezervju indeksu, kas savukārt ļautu paredzēt, kad sievietei norisināsies pēdējās mēnešreizes," teica Finkelšteins.
AMH līmeņa izmērīšana varētu būt arī noderīga sievietēm, kuras domā, ka ir sasniegušas menopauzi, tomēr vēlāk menstruācijas atsākas.
"Es biju pārsteigts, ka AMH neļāva mums pēdējo menstruaciju laiku paredzēt vēl precīzāk," piebilda Finkelšteins.
Finkelšteins arī skaidroja, ka menopauze pašlaik tiek definēta, balstoties uz izmaiņām sievietes menstruālajā ciklā, piemēram, ja sievietei pēc 40 gadu vecuma 12 mēnešus nav bijušas mēnešreizes, tad tiek uzskatīts, ka iestājusies menopauze, tomēr bieži vien tā nav patiesība.
Pagājušajā nedēļā atsevišķa zinātnieku komanda publicēja pētījumu, kurā atklāts, ka regulāra nodarbošanās ar seksu var novilcināt menopauzes iestāšanos.