Par nelikumīgu dalību bruņotajā konfliktā Sīrijā un Irākā, pievienojoties teroristiskajam grupējumam “Daesh” (“Islāma valsts”), Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim ir ierosinājis četrus kriminālprocesus. Viena persona par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas īstenotajos noziegumos pret cilvēci un mieru ir notiesāta ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un astoņiem mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Divas personas ir izsludinātas starptautiskā meklēšanā.
VDD vērtējumā Latvijas musulmaņu kopienas aktivitātēm ir iekšējs raksturs. VDD nav konstatējis tās tiešu ietekmi uz drošības situāciju Latvijā. Latvijas musulmaņu kopienu lūgšanu namos sludinātā islāma interpretācija radikalizācijas procesus kopienā neietekmē, kā arī VDD nav novērojis radikalizācijas tendenču pieaugumu šajā vidē.
VDD rīcībā esošā informācija neliecina par šo tendenču iespējamu maiņu tuvākā nākotnē.
VDD rīcībā ir informācija par vairāk nekā desmit personu nelikumīgu dalību Austrumukrainā notiekošajā bruņotajā konfliktā.
Viena persona par nelikumīgu dalību bruņotajā konfliktā Austrumukrainā ir notiesāta ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Pret vēl vienu personu šobrīd notiek tiesas process, savukārt saistībā ar citām personām turpinās izmeklēšana.
Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, VDD no plašākiem komentāriem atturas.
Rīgas apgabaltiesa savulaik Grīnbergam piesprieda desmit gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu. Ar šo apgabaltiesas spriedumu tika atcelts pirmās instances spriedums, ar kuru Grīnbergs tika attaisnots par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos, bet notiesāts par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, tiesai viņam piespriežot četru gadu cietumsodu par to.
Pēc tam tiesa Grīnbergam piesprieda sešus gadus un astoņus mēnešus ilgu ieslodzījumu.
Pirmās instances tiesā prokurore apsūdzēto gan lūdza sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu. Spriedumu jaunietis pārsūdzēja, protestu iesniedza arī prokuratūra, lai gan apsūdzētais jaunietis savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Pēc otrās instances tiesas sprieduma nolasīšanas Grīnbergs pauda, ka neuzskata šo spriedumu par godīgu, skaļi proklamējot, ka tiesas spriedums ir valsts korumpētības pazīme un ka "īstie teroristi ir valsts".
Grīnbergs savā pēdējā vārdā paziņoja, ka vairs netic islāmam un tā vietā ir pievērsies kristietībai. Grīnbergs norādīja, ka pats brīvprātīgi atgriezies Latvijā, pieprasot deportāciju no Turcijas, tādējādi riskējot ar savu dzīvību. Tāpat viņš norādīja, ka ir sadarbojies ar Somiju, palīdzot cīnīties ar starptautisko terorismu.
Apsūdzētais mudināja mīkstināt viņam piemēroto sodu, norādot - ja tiktu atbrīvots, viņam būtu vairāk iespējas palīdzēt sabiedrībai, stāstot savu stāstu un atgādinot, kādas briesmas var radīt pievienošanās teroristiskām organizācijām. Apsūdzētais vairākkārtīgi apgalvoja, ka ne reizi nav šāvis ar ieroci uz cilvēkiem vai pat tēmējis pret kādu.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.
Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma "Daesh" pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka jaunietis esot no Brocēniem, labi pratis angļu valodu, daudz laika pavadījis internetā un, mācoties 12.klasē, reģistrējies vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem.
Jaunietis intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojis, ka uz Sīriju devies, jo viņu aizrāvusi islāma kalifāta ideja un viņš "meklējis patiesību". Jaunietis esot domājis iesaistīties islāma valsts veidošanā kā civilists, nepiedaloties karadarbībā, viņš esot vēlējies palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Jaunietis apgalvojis, ka, vēl Latvijā esot, neesot apjautis teroristu nežēlību, lai arī tā plaši tika aprakstīta masu medijos.
Pērnā gada beigās Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.
Senāta pārstāve Baiba Kataja, neminot notiesātā vārdu, ka Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus, izvērtējusi to attiecināmību, pieļaujamību un ticamību atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāts secinājis, ka apelācijas instances tiesa ar normatīvajiem aktiem un detalizēti izvērtētajiem pierādījumiem pamatojusi savus atzinumus, tostarp atzinumu, ka apsūdzētais "sastāvot bruņotas militāras vienības sastāvā, pielietojot šaujamieročus, apmācīja jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā, vērtējama kā aktīva un prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā, kas vērsts pret citas valsts teritoriālo neaizskaramību".
Senāts lēmumā norādījis, ka tam nav tiesiska pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 89.1 panta otrās daļas proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos.
Kataja skaidroja, ka apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, piekrita pirmās instances tiesas atzinumam un noraidīja prokurores viedokli, kas atkārtots arī kasācijas protestā, atzīstot, ka uz sprieduma taisīšanas brīdi neviena kompetenta starptautiskā institūcija nav konstatējusi un juridiski saistoši atzinusi, ka kāds no Ukrainas konfliktā iesaistītajiem grupējumiem ir uzskatām par noziedzīgu grupējumu.
Jau vēstīts, ka laika posmā no 2015.gada februāra līdz 2015.gada aprīļa beigām apsūdzētais, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības karavīrs, atradās Ukrainā, Luhanskas apgabalā, bruņotas militāras vienības sastāvā.
Viņš, pielietojot šaujamieročus, apmācīja jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā, tādējādi aktīvi piedalījās bruņotā konfliktā, kas vērsts pret Ukrainas teritoriālo vienotību, skaidroja prokuratūrā.
Rīgas apgabaltiesa šī gada martā atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 4.augusta spriedumu daļā par personas attaisnošanu pēc Krimināllikuma 89.1 panta otrās daļas, proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atrodas vēl viena krimināllietā, kurā Skripņiks apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Prokuratūrā neminot personas vārdu aģentūru LETA informēja, ka vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas notiekošā bruņotā konfliktā, kā arī par mēģinājumu iesaistīties tādā noziedzīgā organizācijā, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, un, kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti.
Apsūdzētais, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības karavīrs, nolūkā nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā aktīvi piedalīties militārās operācijās Ukrainas austrumos, izmantojot interneta vietni meklēja kontaktus un sarakstījās ar vairākām personām, kas saistītas ar piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Pēc apsūdzības sniegtās informācijas, lai realizētu savu nodomu un pievienotos noziedzīgai organizācijai, 2017.gada septembrī apsūdzētais šķērsojis Latvijas un Krievijas robežu, lai tālāk dotos uz Ukrainas austrumiem. Savu noziedzīgo nodomu apsūdzētais neesot realizējis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pēc robežas šķērsošanas viņu aizturēja Krievijas robežsargi.
