Eksoplanēta, uz kuras valda 4315 grādu liels karstums

Eksoplanēta "KELT-9 670b" zvaigznes "KELT-9 670" orbītā.

FOTO: Wikimedia Commons

Uz 2017. gadā atklātās, Jupiteram līdzīgās planētas eksoplanētas “KELT-9b” ir ārkārtīgi karsts - karstāks nekā uz dažām zvaigznēm.

Eksoplanētas masa ir trīs reizes lielāka nekā Jupiteram, un tā atrodas 670 gaismas gadu attālumā no Zemes – kādas zvaigznes orbītā. Astronomi uzskata, ka tā ir karstākā jebkad atklātā eksoplanēta.

Šī eksoplanēta atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka Zemes gads uz tās ir vien pusotru Zemes dienu ilgs. Turklāt uz vienas tās puses valda nemitīga diena.

Uz planētas virsmas nevar veidoties metāna un oglekļa dioksīda tvaiks ekstrēmā ultravioletās radiācijas līmeņa dēļ.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”, planētas dienas pusē ūdeņraža molekulas ir sarautas gabalos augstās temperatūras dēļ. Savukārt citas gāzes nonāk planētas nakts pusē, kur ūdeņraža atomi var atkal savienoties, jo temperatūra tur ir zemāka. Tiesa, pēc apvienošanās tie atkal aizpeld uz dienas pusi, kur tiek sarauti gabalos par jaunu.

“Uz šāda veida planētām ir tik augsta temperatūra, ka tās ir atšķirīgas no citām eksoplanētām. Pastāv arī citi karsti un ārkārtīgi karsti “jupiteri”, bet reti kurš ir tik karsts kā šis,” paziņojumā raksta Čikāgas Universitātes studente Megana Mansfīlda.

Nav iespējams, ka šādos apstākļos uz planētas varētu eksistēt dzīvība.

300 miljonus gadu vecā zvaigzne, kuru apriņķo “KELT-9b”, patiesībā gabalos lēnām sarauj arī pašu planētu, proti, zvaigzne izdala tik lielu ultravioleto starojumu, ka iztvaikot var arī pati planēta.

Uz augšu