/nginx/o/2020/01/29/12902920t1h5610.jpg)
Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galveno autoceļu tīklā 2019.gadā pieaugusi par 5%, salīdzinot ar 2018.gadu, un bija 6525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Līdz ar to pērn sasniegti visaugstākie rādītāji pēdējo desmit gadu laikā, trešdien žurnālistiem stāstīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
LVC informācija liecina, ka 2011.gadā satiksmes intensitāte bija 4644 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Augstāka intensitāte nekā pērn bija vien 2007.gadā, kad intensitāte bija 6830 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.
Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) - 12 222 transporta vienības un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) - 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.
Par 16% pērn pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019.gadā bija 3249 autotransporta vienības.
Pagājušajā gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers-Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka-Ogre (P5).
Intensīvākie šoseju posmi pēc automašīnu skaita 2019.gadā diennaktī bija Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Rožu ielu - 48 540 transportlīdzekļu vidēji diennaktī gada griezumā; Jūrmalas šosejas (A10) posms no pagrieziena uz Rožu ielu līdz kontroles punktam iebraukšanai Jūrmalas pilsētā - 41 316 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā; šosejas Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posms no Rīgas robežas līdz satiksmes mezglam krustojumā ar Tallinas šoseju (A1) un Rīgas apvedceļu (A4) - 40 994 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā.
Līdz ar pieaugošo satiksmes intensitāti uz valsts autoceļiem, aktuālāks kļūst jautājums par autoceļu tīkla attīstību, norādīja Lange. Vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Lange informēja, ka šogad plānots pabeigt partnerības iepirkumu un uzsākt projektēšanu.
Bauskas šosejas (A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
