Lielbritānijas ekonomika nozīmīga pagrieziena punkta priekšā

Pēdējo trīsarpus gadu laikā Lielbritānijas ekonomikā ir vērojama zināma skaidrība par notiekošo. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība tiks atstāta, taču tagad galvenās problēmas sagādā gaidāmās sarunas par jaunu tirdzniecības vienošanos ar Briseli, kas var ietekmēt Lielbritānijas ekonomikas atlabšanu, jo “Brexit” neskaidrību laikā britu ekonomika ir piedzīvojusi dažādus lielākus un mazākus satricinājumus.

Vairāk nekā trīsarpus gadus pēc vēsturiskā referenduma 2016. gada vasarā un 10 mēnešus pēc sākotnēji noteiktā datuma, kas bija 2019. gada 29. martā, Lielbritānija beidzot atstās Eiropas Savienību. Tas nozīmē, ka formāli tās ekonomika piedzīvos pagrieziena punktu, jo tās nākotne ļoti cieši būs saistīta ar gaidāmajām sarunām par visaptverošu vienošanos, kā Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības attīstīsies tālāk.

“The Guardian” veidotajā “Brexit” attīstības kalendārā kā brīdinājuma signāli bija atzīmēti fakti, ka britu ekonomika šo gadu var pabeigt ar nulles izaugsmi un spēcīgu politisko neskaidrību, kā arī – nevar izslēgt iespēju, ka Lielbritānijas ekonomika nonāks lielākajā recesijā kopš Otrā pasaules kara. Ir bijušas dažādas spekulācijas par Anglijas centrālās bankas rīcību, cenšoties kaut kā uzlabot situāciju saistībā ar ekonomisko stāvokli. Tika mēļots, ka Anglijas banka varētu samazināt procentu likmes.

Tomēr britu ekonomikā ir arī pozitīvas iezīmes – tā, piemēram, sajūtot zināmu noteiktību, ir pieaugusi biznesa pārliecība.

Londonas ekonomisti pauduši, ka vairāki ekonomiskie rādītāji ir pat labāki, nekā sākotnēji gaidīts, un tas var nozīmēt, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānijas ekonomikai trieciens būs mazāks, nekā sākotnēji prognozēts.

Tomēr – šie rādītāji nav uztverami par ilgtermiņa prieka avotu. Tas ir tāpēc, ka jau no februāra Lielbritānija sāks intensīvas sarunas ar Eiropas Savienību, cenšoties panākt vienošanos par jaunu sadarbības līgumu, kas arī būs izšķirošs ekonomiskajai attīstībai. Joprojām nevar izslēgt, ka pēc pārejas perioda beigām, kas būs šā gada pēdējā dienā, Lielbritānijai būs jāsaskaras ar “cietā “Brexit”” radītajām sekām. Pašlaik nodarbinātība Lielbritānijā ir augstākajā līmenī kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, tomēr, kā brīdinājuši eksperti, jau nākamajā gadā šī situācija var kļūt pretēja.

Vēl viens ekonomiskais faktors ir valūtas cena. Pirmais šoks britu ekonomikai nāca tieši pēc 2016. gada jūnijā notikušā balsojuma, kad sterliņu mārciņa nokritās līdz zemākajam līmenim 31 gada laikā. Tas savukārt ievērojami sadārdzināja preču importu uz Apvienoto Karalisti. Pēc tam palielinājās inflācija, savukārt ikvienam iedzīvotājam nācās uz savas ādas izjust pirktspējas kritumu.

Lielā septītnieka valstu (G7) vidū Lielbritānijai savulaik bija straujākā ekonomiskā izaugsme, taču pašlaik tā ir vājākā. Ekonomisti pauž uztraukumu par to, ka ir samazinājies investīciju apjoms, kā arī daudzas kompānijas ir paziņojušas par ieceri pārcelt savus birojus un/vai ražotnes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Runājot par gaidāmajām sarunām par jaunu sadarbības līgumu, uzņēmēji atkal baidās par to, ka būs lielas neskaidrības par termiņiem un to, kā attīstīsies attiecības starp abām pusēm nākotnē.

Rādītāji par pagājušo mēnesi parāda, ka patērētāji tēriņos Ziemassvētku dāvanām bijuši pieticīgāki nekā iepriekš, kas savukārt nozīmē vājākus tirdzniecības rezultātus tirgotājiem un veikalu tīkliem. Tāpat pasaules ekonomikai apdraudējumu rada Ķīnas koronavīruss, kas izplatās jau visā pasaulē. Finanšu tirgos jauni satricinājumi notiek ik dienas, ņemot vērā ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kas ietekmē arī daudzus Lielbritānijas uzņēmumus.

Tomēr šajā ainā gaišās vietas iezīmē elastīgais darba tirgus un pieaugošā biznesa pārliecība, kas liek domāt, ka Lielbritānija varētu sasniegt pagrieziena punktu un virzīties pretim izaugsmei. Ņemot vērā konsultantu uzņēmuma “Capital Economics” aplēses, šā gada Lielbritānijas izaugsme varētu būt 1%, bet nākamgad – jau 1,8%.

Anglijas bankas pārstāvji gan ir piesardzīgāki savās prognozēs – viņi brīdinājuši, ka Borisa Džonsona brīžiem ļoti nelokāmās pozīcijas dēļ ekonomiskā atlabšana var tā arī nenotikt. Tas ir iespējams, ja Džonsons nepiekāpsies Briselei vairākos ekonomiski svarīgos jautājumos.

“Pat ja arī tuvākajos ceturkšņos britu ekonomikai būs vērojama pozitīva izaugsme, tā, visticamāk, šā gada griezumā saglabāsies visai vājā līmenī,” sacīja “Cambridge Econometrics” konsultants Endrū Sentanss.

Tā kā inflācija ir ievērojami zemāka par Centrālās bankas noteikto 2% likmi, bijušais bankas pārstāvis Deivids Blanšflovers aicināja banku samazināt likmes, lai “restartētu” ekonomiku.

“Neko nedarīt ir sliktāk, nekā mēģināt. Pašlaik ir grūti redzēt riskus, kas notiktu, ja samazinātu procentu likmes. Vienmēr ir vērts sākt kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju!” teica Blanšflovers.