Kāpēc uz Marsa vēl nav iespējams nogādāt cilvēku?

FOTO: Reuters/ScanPix

Lai arī varbūt muļķīgs jautājums, tomēr ne visiem ir īsti skaidrs, kāpēc līdz pirmajiem cilvēka soļiem uz Marsa virsmas vēl ir jāpagaida.

Atbildot uz šo jautājumu, izdevums “The Conversation” raksta: lai arī pagaidām mēs vēl neesam uz Marsa nogādājuši cilvēku, visai drīz tas varētu notikt. Tomēr līdzīgi kā ar jebkuru citu cilvēka pētniecisko darbību, lai tā būtu Everesta virsotnes iekarošana vai okeāna dzīļu sasniegšana, arī pirms Marsa iekarošanas ir jāpārvar virkne šķēršļu.

Tātad, lai uzbūvētu kosmosa kuģi, kas cilvēku varētu droši nogādāt uz Marsa, vēl nepieciešams pastrādāt. Astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā, piemēram, var saņemt ēdienu, ūdeni un citas vitāli nepieciešamās lietas no Zemes, jo stacija atrodas relatīvi tuvu tai, turpretī ceļojums uz Marsu būtu sešus līdz deviņus mēnešus ilgs, tāpēc kosmosa kuģim būtu jābūt pašpietiekamam. Tas nozīmē, ka tajā būtu jābūt visam, kas vajadzīgs kuģa apkalpei.

Marss

FOTO: AFP/LETA

Kosmosa kuģim arī būtu jābūt pietiekami drošam. Uz Zemes mūs no Saules radiācijas aizsargā magnētiskais lauks, bet kosmosā tā funkcijas būtu jāpilda kuģim.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Marsa misijā būs komandas veselības un laba fiziskā/garīgā stāvokļa nodrošināšana. Uzturēšanās kosmosā ilgu laiku var cilvēka ķermeni izraisīt visai dīvainas lietas. Kad  nonākam kosmosa mikrogravitācijā, vispirms mūsu ķermeņa šķidrumi, kas uz Zemes gravitācijas ietekmē tiecas uz ķermeņa lejasdaļu, nonāk krūtīs un galvā. Tas liek astronautiem piedzīvot “piepampušu galvu un vistas kājas”.

Nopietni mikrogravitācija ietekmē arī kaulus un muskuļus. Kosmosā kaulu blīvums samazinās par 1%, bet muskuļu masa par 3% mēnesī. Līdzīgu daudzumu kaulu un muskuļu masas zaudē cilvēks novecošanas procesā gada laikā uz Zemes.

Tāda daudzuma kaulu un muskuļu masas zaudēšana varētu nešķist liela problēma kosmosā, jo gravitācijas trūkums cilvēkam piešķir tādu kā superspēku, kad nav nepieciešama liela piepūle, lai pārvietotu, piemēram, milzu satelītus. Tomēr, atgriežoties vidē, kur ir gravitācija, muskuļu un kaulu masas zudums cilvēku padarītu fiziski vājāku un trauslāku.

Pagaidām labākais risinājums, kā tikt galā ar šo problēmu, ir sports. Astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas 2,5 stundas dienā, veicot dažādus kardiovaskulāros (riteņbraukšana, skriešana) un spēka vingrojumus.

Tiesa, pat ar tik nopietnu sportošanu astronauti vien sešu mēnešu laikā zaudē 25% muskuļu un kaulu masas, tāpēc astronauti uz Marsa, visticamāk, nonāktu vārgi un ar ļoti trausliem kauliem.

Uz Marsa virsmas astronautu komanda atkal tiktu pakļauta gravitācijai, tomēr Marsa gravitācija ir tikai trešdaļa no Zemes gravitācijas. Tas nozīmē, ka pārvietoties uz Marsa būtu daudz vieglāk nekā uz Zemes, pat ar visiem skafandriem. Tāpēc astronauti nevarēs ātri atgūt lidojuma laikā zaudēto muskuļu un kaulu masu. Tas nozīmē, ka vismaz gadu astronauti nevarēs doties atpakaļ uz Zemi.

Tāpēc zinātnieki meklē veidus, kā saglabāt astronautu veselību un fizisko formu kosmosā ilgtermiņā. Pētnieki cenšas radīt mākslīgo gravitāciju, lai daļu no Zemes vides astronauti varētu paņemt līdzi. Vēl viena iespēja ir vibrējošās platformas, kas līdzīgas jau esošajām ierīcēm uz Zemes, kas ļauj atgūt novecošanas dēļ zaudēto muskuļu un kaulu masu.

Cerams, ka tiks atklāti veidi, kā astronautiem Marsa misijā pavadīt vismaz divus gadus un saglabāt veselību, lai šis ceļojums nebūtu tikai vienā virzienā.

Uz augšu