Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas darbība vērtējama kā neveiksme, jo tā nav sasniegusi savus mērķis un ir padarījusi ekonomiku mazāk konkurētspējīgu, šodien Saeimas OIK sistēmas palamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja kodolfizikas doktors un enerģētikas jautājumu koordinators Agris Auce.
OIK nav sasniegusi savu mērķi par fosilā kurināmā aizvietošanu, kas būtu nodrošinājusi mazākus oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešus, norādīja Auce. Viņš skaidroja, ka OIK sistēma ir ekonomiku padarījusi mazāk konkurētspējīgu, tādējādi arī veicinot iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Reizē dažiem cilvēkiem šī sistēma ļāvusi diezgan labi nopelnīt, vērsa uzmanību pētnieks.
Enerģētikas jautājumu koordinators arī norādīja, ka pašlaik uzstādītajiem vēja elektrostaciju ģeneratoriem darbības laiks ir ierobežots - apmēram 20 līdz 30 gadi. Līdz ar subsīdiju beigām, iespējams, redzēsim mēģinājumus šos nolietotos vēja parkus pārdot, prognozēja doktors. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) šajā kontekstā pauda, ka vēja elektrostaciju parki pēc nolietojuma būtu "metāllūžņu cenā".
Auce arī piebilda, ka, atšķirībā no Latvijas, lielā daļā Eiropas vēja enerģiju elektrības ražošanai izmanto diezgan veiksmīgi.
Pētnieks norādīja uz nepieciešamību attīstīt enerģijas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu. No Auces teiktā izrietēja, ka ir nepieciešami pētījumi, lai apstiprinātu, ka elektroenerģijas uzkrāšanai būtu iespējams izmantot Latvijas hidroelektrostaciju kaskādes. Auce vērsa uzmanību, ka laikam, kad nepūš vējš un nespīd saule, Eiropā būtu nepieciešamas lielas sistēmas elektroenerģijas uzkrāšanai, taču tās vēl nav izgudrotas.
Kodolfiziķis šajā kontekstā norādīja uz atomelektrostaciju (AES) izmantošanas iespējām Polijā vai arī izvērtēšanas plānu Igaunijā. Viņš norādīja, ka Polijā ap 2030.gadu varētu būt sava AES, un ka arī Igaunijā tiekot vērtēta iespējamība par kodolspēkstacijas izveidi. Latvijā šis jautājums būtu jāvērtē saistībā ar plāniem par elektroenerģijas nodrošināšanu ap 2040. un 2050.gadu, uzskata Auce.
