Lūk, kā izskatītos Zeme, ja izžūtu visi pasaules okeāni

FOTO: Unsplash

71% Zemes virsmas klāj okeāni un jūras, tāpēc dzīvība uz zilās planētas ir burtiski atkarīga no šīs plašās ekosistēmas – ēdiena, ūdens un skābekļa avota.

Tiesa, gadu gaitā Zemes virsma ir dramatiski izmainījusies. Pateicoties zinātnei, mēs varam ieskatīties planētas vēsturē. 2008. gadā zinātnieks Džeimss O’Donohjū, kurš tajā laikā strādāja NASA, bet tagad darbojas Japānas Aviācijas un kosmosa izpētes aģentūrā (JAXA), radīja simulāciju, kurā bija parādīts, kā izskatītos Zemes virsma, ja pēkšņi izžūtu visi pasaules okeāni.

Ūdens līmenim nokrītoties par pirmajiem 60 metriem, lēnām atklātos kontinentālie šelfi. Kļūtu redzams “Beringa tilts”, kas savieno Aļasku un Krieviju. Indonēzija aizsniegtos līdz kontinentālajai Āzijai, bet Papua Jaungvineja savienotos ar Austrāliju. Tieši tā reiz izskatījās mūsu zemeslode, ļaujot cilvēkiem migrēt, tomēr, beidzoties ledus laikmetam, cilvēki tika “iesprostoti” kontinentos un salās, sarakstē ar izdevumu “Business Insider” stāstīja O’Donahjū.

NOSKATIES VIDEO:

Zemes garākā kalnu grēda - vidusokeāniskā grēda - lēnām atklātos, kad ūdens līmenis būtu krities par 2000 metriem. Beigu beigās pēdējās ūdens lāses būs palikušas tikai dziļākajā vietā uz Zemes – Marianas dziļvagā.

Jaunajā video versijā ir iekļauts instruments, kurš mēra ūdens līmeni, kas sākumā krīt lēnāk, lai labāk parādītu atklāto topogrāfiju.

“Es palēnināju video sākumu, jo pirmajos desmitos metru atklājas pārsteidzoši daudzas zemūdens ainavas,” piebilda O’Donahjū.

Izmaiņas šajā pasaulē ir nemitīgas. Klimata pārmaiņām pieaugot, ir gaidāms pretējais tam, kas attēlots šajā video. Jau tagad ledāji kūst pārsteidzošā ātrumā, liekot celties ūdens līmenim okeānos. Kas būs tālāk? Varbūt redzēsim dzīvē.

Uz augšu