/nginx/o/2020/02/05/12916555t1ha2e7.jpg)
Zinātnieki cer, ka šis eksperiments būs nozīmīgs pagrieziena punkts karā starp kāpostu cekulkodēm (Plutella xylostella) un kāpostu, brokoļu un ziedkāpostu audzētājiem.
Kāpostu cekulkode katru gadu izraisa miljardiem dolāru lielus zaudējumus kāpostu audzētājiem. Zinātnieki jau sen meklē veidus, kā cīnīties ar šiem insektiem bez arvien spēcīgāku pesticīdu laišanas darbā.
Britu biotehnoloģiju kompānija “Oxitec” tagad ir atradusi risinājumu, izveidojot sevi ierobežojošu kožu sugu. Savukārt Kornela Universitātes pētnieki šos ģenētiski modificētos kožu tēviņus vēl nebijušā eksperimentā palaida saskarsmē ar savvaļas kožu mātītēm.
“Kodēs ir gēns, kas palielina kožu mātīšu mirstību kāpuru stadijā, rezultātā liekot kožu populācijai samazināties,” komentēja pētījuma galvenais autors Entonijs Šeltons.
Iepriekšējos laboratorijas testos modificēti kožu tēviņi veiksmīgi nodeva sevi ierobežojošo gēnu tālāk, ierobežojot kožu populāciju, tomēr zinātniekiem bija jāpārliecinās, ka arī brīvā dabā šis process izdosies.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Bioengineering and Biotechnology”, tika novērots, ka kodes uzvedas tieši kā gaidīts.
Zinātnieki izmantoja metodi, ko dēvē par “marķēšanu-palaišanu-notveršanu”, lai limitētu modificēto kožu ietekmi. Modificētās kodes tika marķētas ar fluorescējošu pulveri un molekulāro marķieri, bet vēlāk notvertas, izmantojot feromonu slazdus.
Pēdējais pētījums bija domāts, lai apstiprinātu, ka ģenētiski modificētas kodes savvaļā uzvedas dabiski.
Pēc šī pētījuma zinātnieki cer veikt vēl lielāku eksperimentu, lai pierādītu ģenētiski modificētu kožu efektivitāti to populācijas samazināšanā.