Kozuļu dzimta: "Grāmata glabā informāciju par 5800 cilvēkiem astoņās paaudzēs" (4)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
"Dzimtas grāmata"
"Dzimtas grāmata" Foto: Ekrānuzņēmums

Sabiedrības interese par savas ģimenes sakņu izzināšanu pēdējos gados kļūst arvien aktuālāka. Tāpēc nav pārsteigums, ka viena liela daļa no divpadsmit dzimtām, kuru stāsti izvēlēti eksponēšanai lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izstādē “Dzimtas grāmata”, kā savas ģimenes vērtīgāko grāmatu atzīst izdevumu par savas dzimtas vēsturi. 

Viena no tām ir Kozuļu dzimta, kuras izvēlētā grāmata glabā informāciju par 5800 cilvēkiem astoņās paaudzēs. Kā grāmata tapusi, lasi šajā rakstā, kas tapis sadarbībā ar projektu “Bibliotēka”, speciāli TVNET.

Ne tikai “Vienkārša cilvēka atmiņas”

“Vienkārša cilvēka atmiņas,” tā Jāzeps Kozulis-Ošs ir nosaucis savu dzimtas grāmatu, kurā atrodamo informāciju ir pats sakopojis un uzrakstījis. Tomēr tajā nav nekā vienkārša, atzīst viņa meita Lāsma Antoneviča. “Jau pēc pirmā acu skata top skaidrs, ka te nekas nebūs “vienkāršs”, bet gan pamatīgs, saviļņojošs un cauri paaudzēm vedošs un vērpjošs,” viņa komentē.

"Dzimtas grāmata" (Jāzeps Kozulis-Ošs)
"Dzimtas grāmata" (Jāzeps Kozulis-Ošs) Foto: Ekrānuzņēmums

Šī grāmata, nevienam no dzimtas piederīgajiem nenojaušot, nodaļu pa nodaļai tapusi piecu gadu laikā. Pats autors intervijā projektam “Bibliotēka” atklāj, ka nav gribējis satraukt savu meitu, žurnālisti, tāpēc nevienam nav teicis ne vārda, ka raksta. Pats grāmatas materiāls “austs” daudz ilgāk – kopš brīža, kad Jāzepu Kozuli-Ošu, vēl studenta gados pamatīgi sagūstīja interese izzināt savas ģimenes saknes un izveidot dzimtas koku.

Dzimtas, kuru vēstures savijas vienotā stāstā

Materiāli grāmatai meklēti gan baznīcu grāmatās, gan runājot ar viediem un fantastisku atmiņu apveltītiem dzimtas piederīgajiem. Vākts un veidots tika ilgi, un šajā procesā, soli pa solim, autoram izdevies ar savstarpējām radu saitēm sasiet ap 5800 cilvēku.

“No tiem četriem pārīšiem, kas ir mani vecvecāki, es noskaidroju visus pēctečus,”

stāsta grāmatas autors. “Kad zīmēju pirmo cilts koku, tas sanāca nevis kā koks, bet gan kā krūms – milzīgi plašs! Šajā grāmatā un šajā ciltskokā ir ietverta informācija par minimums 12 dzimtām – visi fakti par to, kā pa gadiem šis koks ir pleties pa paaudzēm. Iedomājieties, ka jūs varētu teikt par savu astoņreiz vecvecvecvecvecvecvecvectēvu – kur viņš dzīvoja? Kas viņš bija? Ko viņš varbūt teica…”

Interesējoties par iepriekšējām paaudzēm, autoram izdevies uziet arī pa kādai leģendai par saviem priekštečiem. Tā, piemēram, stāstam par to, kā dzimtas vecvecvectēvam Bārtuļam izdevies no muižas izpirkt teju 100 hektāru zemes, un kā vecvectēvs un viņa pēcteči, gudri, smagi un pacietīgi strādājuši un gala beigās aizveduši saimniecību līdz miljonus augstai vērtībai. Kā saka paši dzimtas pārstāvji – tas ļauj zināt, brīnīties un patiesi lepoties!

Kozuļu dzimtas saknes ir Preiļu novada Pundurienē. Grāmatā “Vienkārša cilvēka atmiņas” ietverta informācija par Kozuļu, Puduļu, Strodu, Bucenieku, Puncuļu, Ertu un Žaltkovsu dzimtas pārstāvjiem. Stāstu papildina autora atmiņas. Viņš aprakstījis savu bērnību, studiju gadus un mīlestību, ielūkojoties mūža laikā pārdzīvotajā. Nodaļas lielākoties rakstītas dienasgrāmatas formā, ļaujot tieši un ļoti personiski pieskarties izdzīvotajam laikam.

"Dzimtas grāmata" (Jāzeps Kozulis-Ošs)
"Dzimtas grāmata" (Jāzeps Kozulis-Ošs) Foto: Ekrānuzņēmums

Autora vēstījums citu Latvijas dzimtu pārstāvjiem

“Rakstiet dienasgrāmatas,” pievērsties atmiņu saglabāšanai aicina Jāzeps Kozulis-Ošs. “Tik daudz  kas aizmirstās gadu gaitā, bet ja ir kaut fakts pierakstīts, tad vēlāk var justies ļoti bagāts.

Parunāts vārds ātri izplēn. Uzrakstītais ilgāk glabājas.”

“Es domāju, ka visvērtīgākā šī informācija ir tām dzimtām, kas aprakstīta grāmatā un kuru rokās grāmata ir nokļuvusi. Tomēr šai grāmatai ir vērtība arī vispār, jo, tā ir liecība par laikmetu, kurā esmu dzīvojis. Turklāt, šī informācija nav sarežģīti pasniegta, bet, kā jau nosaukums runā –, “Vienkārša cilvēka atmiņas”. Es domāju, ka kādreiz – tāpat kā es pats bērnībā reiz atradu rakstu galus un ar interesi skatījos tās nodzeltējušās lapas – varbūt kādreiz kāds maziņš atradīs arī šo grāmatu, un tad viņš ieraudzīs, kāda senatne bija,” autors noslēdz.

Video: Kozuļu dzimta "Vienkārša cilvēka atmiņas" (2015).

Komentāri (4)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu