“Igaunijai riski ir augstākie, bet ieguvumi – mazākie,” saka biedrības Publiski par Rail Baltica (Avalikult Rail Balticust, turpmāk tekstā ARB) vadītājs Prīts Umala (Priit Humal). Šī nevalstiskā organizācija ir aktīvākais un skaļākais RB kritizētājs kopš 2014. gada, organizējot protestus, vācot parakstus, sniedzot tiesā dažādas prasības un bombardējot projekta koordinatorus ar epastiem.
2019. gada decembrī ARB kopā ar Igaunijas Dabas aizsardzības biedrību (Eesti Looduskaitse Selts) beidzot svinēja uzvaru – Igaunijas augstākā tiesa nolēma pieņemt izskatīšanai biedrību sagatavoto prasību pret vietējo plānošanas iestādi. Šī ir vienīgā no septiņām prasībām, kuru tiesa nolēmusi uzklausīt, pārējās sešas noraidītas vai tajās panākts mierizlīgums.
RB Rail gan apgalvo, ka ARB ir konkurējošu biznesa interešu atbalstīta pretestības grupa, nevis pilsoniskā iniciatīva. Tas tādēļ, ka ARB aktīvi iesaistījies uzņēmējs Karli Lambots (Karli Lambot), kuram piederošā transporta kompānija Ace Logistics pārvadā kravas pa autoceļiem. Lambots personīgi ziedojis naudu ARB, lai biedrība varētu segt juridisko pakalpojumu izmaksas un drukātu materiālu sagatavošanu.
Lambots aizstāvas, sakot, ka viņa loģistikas kompānija izmanto dažādus transporta līdzekļus kravu pārvadāšanai, tai skaitā dzelzceļu, un tādējādi tā iegūtu no RB. “Pret pārējo sabiedrību gan tas būtu netaisnīgi, jo sabiedrībai uzliktās dzelzceļa izmaksas pārsniegtu mūsu ieguvumu,” saka uzņēmējs.
Politiskie pretinieki – valdībā
Kad nacionālkonservatīvā partija Isamaa (Tēvzeme), Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) un Centra Partija pagājušajā pavasarī izveidoja valdību, aktuāls kļuva jautājums, vai Igaunijā joprojām ir politiskais atbalsts RB būvniecībai.
Igaunijā, līdzīgi kā iepriekš Latvijā, pastāv tā dēvētās deputātu kvotas – parlamentā pārstāvētās partijas piešķir budžeta līdzekļus investīciju projektiem reģionos. Šis process nav caurspīdīgs un bieži vien līdzekļi nonāk ar partijām saistītās organizācijās. Tādā veidā 2018. gadā Isamaa ziedoja biedrībai ARB EUR 15 000 “pētniecības un izplatīšanas aktivitātēm”. Šis ziedojums piesaistīja uzmanību, jo biedrības vadītājs Prīts Umala pats ir arī Isamaa partijas biedrs.
Umala skaidoja, ka saistībā ar ARB rosinātajām tiesvedībām pret RB biedrībai ir lieli izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem; daļu no šiem izdevumiem sedz privātie ziedotāji. Parlamenta piešķirto subsīdiju ARB izmantoja, lai nodrukātu bukletus un izveidotu animētu video interneta kampaņai. Bukleti bija tik glancēti, ka parādījās baumas, ka aiz RB opozīcijas darbojās Krievija, taču nekādi pierādījumi par ārvalstu iejaukšanos netika iegūti.
Labējie populisti EKRE savā pretdarbībā ir bijuši atklātāki. 2019. gadā deputātu kvotu ietvaros EKRE arī piešķīra naudu ARB – EUR 5000 biedrības “darbības izmaksām”. Koalīcijas sarunu laikā pagājušajā gada martā partijas priekšsēdētājs un tagadējais iekšlietu ministrs Marts Helme sacīja, ka EKRE meklē veidus, kā apturēt RB īstenošanu. Nekādi solījumi šajā jomā koalīcijas līgumā gan netika iekļauti. Kopš EKRE ir valdībā, partija arī ir bijusi pārsteidzoši klusa šajā jautājumā.
Taču politiskā situācija ir neskaidra, un projekta koordinatoriem Igaunijā nav garantiju, ka projekta īstenošanai bez traucējumiem ir politiskais atbalsts. RB Rail abas partijas – Isamaa un EKRE – uztver kā par projekta pretiniekus. Partijām gan nav līdzekļu iejaukties projekta īstenošanā, jo lielākā daļa svarīgo lēmumu jau pieņemti.
Latvijā iztiek bez spēcīgiem iebildumiem
Latvijā spēcīga pretošanās RB projektam nav novērota. Visskaļākos iebildumus savulaik, maršruta izstrādes laikā, pauda iedzīvotāji, kuru īpašumus tas skāra. Diskusiju rezultātā trase mainīta gan Rīgā, gan reģionos, piemēram, dzelzceļu pārvietojot nostāk no apdzīvotām vietām. Vienīgā biedrība, kas publiski iestājās pret RB, bija Vides aizsardzības klubs (VAK), kas rosināja no projekta atteikties. Viņuprāt, valsts tāpat modernizētu esošos sliežu ceļus un kaitējums dabas vērtībām būšot lielāks nekā potenciālie ieguvumi.
Vēl izskanēja šaubas par to, vai RB būs ekonomiski dzīvotspējīgs. Tranzīta biznesa pārstāvji apšaubīja prognozēto kravu daudzuma pieaugumu un argumentēja, ka to varētu arī apkalpot, pārvadājot pa esošajiem autoceļiem. Tāpat lidostas “Rīga” agrākā vadība norādīja, ka dzelzceļa savienojums lidostai neko daudz nedošot. Visas šaubas un bažas gan izskanēja projekta sākuma fāzē, šobrīd publisku pretinieku nav.
Lietuvā situācija ir līdzīga – idejai nav izteiktu politisko pretinieku. Vienīgā dzirdamā sabiedrības grupa ir neapmierinātie zemju īpašnieki, jo likuma izmaiņas deva valstij tiesības “atgriezt” no zemesgabaliem tik lielas platības, cik nepieciešams projektam, par salīdzinošu mazu kompensāciju – arī tad, ja palikušie gabali ir tik mazi, ka saimnieciskajai darbībai nav izmantojami. Vairāki tiesājās, bet visas prāvas pret valsti zaudēja. Lietuvas deputāts Simons Gentvils parlamenta debatēs sacīja, ka jaunais regulējums var novest pie “cilvēku vilšanās pašu valstī.”
