Notikušā "Brexit" ietekme uz diskusiju par Skotijas neatkarību

FOTO: AP/Scanpix

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ir arī mainījusi diskusiju par Skotijas neatkarību un tās iespējamo dalību ES ne tikai pašā Skotijā, bet arī Eiropā, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

2014.gadā Skotijā notika neatkarības referendums, kurā Skotijas iedzīvotāji atbalstīja palikšanu Lielbritānijas sastāvā.

Šī referenduma kontekstā arī augstas ES amatpersonas toreiz mudināja Skotijas iedzīvotāju balstot pret neatkarību.

Toreizējais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu izteicās, ka kļūšana par ES dalībvalsti neatkarīgai Skotijai būtu “ļoti sarežģīta, ja ne pat neiespējama”.

Savukārt vairāku ES valstu ārlietu ministri toreiz uzsvēra, ka Skotijai pēc neatkarības pasludināšanas nāksies visu iestāšanās procesu iziet no paša sākuma, tādējādi metot ēnu uz Skotijas valdības plānu neatkarības gadījumā turpināt būt par ES dalībvalsti.

Šie izteikumi gan tika pausti laikā, kad Lielbritānija bija pilntiesīga ES dalībvalsts un tā baudīja visu pārējo dalībvalstu solidaritāti.

Tomēr līdz ar neseno “Brexit”, Lielbritānija zaudējusi arī šo solidaritāti.

Savu attieksmi šajā jautājumā mainījuši arī ES valstu pārstāvji. Tas gan nenozīmē, ka citas ES valstis būtu sākušas popularizēt Skotijas neatkarības ideju.

Piemēram, Spānija izvairīsies darīto jebko, kas kaut kādā veidā varētu iedrošināt neatkarības noskaņojumu Katalonijā.

Savukārt lielākā daļa valstu nevēlas tik ievilktas debatēs par jautājumu, ko tās uzskata par Lielbritānijas iekšējo lietu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sarunā ar BBC Skotijas struktūrvienību norādīja, ka Latvija jaunu ES dalībvalstu pieteikumus izvērtē katru atsevišķi.

Tomēr viņš uzsvēra, ka pieteikums par dalību ES, kas balstīs uz ES līguma 49.pantu, no Lielbritānijas teritorijas tikšot vērtēts pozitīvi.

“Ja kāds Lielbritānijā nolems pielietot 49.pantu, mēs būsim kvēlākie šī procesa atbalstītāji,” paziņoja Rinkēvičs.

Jautāts vai ar to viņš domā pieteikumu no Lielbritānijas daļas, vai arī no Lielbritānijas kā vienotas valsts, Latvijas ārlietu ministrs atbildēja: “Es ļaušu jums pašiem izlemt”.

Latvijas ārlietu ministra diplomātiskā piesardzība raksturīga arī citiem.

ES “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, atbildot uz jautājumu, vai Skotijai ir reālas iespējas atgriezties ES atbildēja: “Redzēsim”.

Atklātākas savos izteikumos ir bijušās ES amatpersonas.

Bijušais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norāda, ka Skotijas pieteikumam uz dalību ES noteikti būtu pietiekama “empātija”.

Tuska priekšgājējs Hermans van Rompejs arī atzīst, ka “Brexit” ir mainījis ES attieksmi pret Skotijas neatkarību.

Protams, Skotijas ceļš uz Eiropas Savienību nebūs vienkāršs – ja šāds ceļš vispār tiks sākts, tad Skotijai nāksies izpildīt virkni nosacījumu.

Domnīca “European Policy Centre” norāda, ka neatkarīgai Skotijai nevajadzētu cerēt uz īpašu attieksmi tās ceļā uz dalību ES, tomēr ir pamats uzskatīt, ka ES pret šādu Skotijas vēlmi attieksies pozitīvi.

Ja galu galā Skotijai izdosies sarīkot jaunu neatkarības referendumu un tās iedzīvotāji tajā nobalsos par izstāšanos no Lielbritānijas, un Skotija vēlāk iestāsies ES, radīsies vēl viena problēma – robežproblēma, jo Skotija būs ES vienotajā tirgū un muitas savienībā, bet Lielbritānija – ārpus tās.

Loģiski būtu, ka šādā situācijā tiek izveidota sistēma, kas pārbauda preces, kas šķērso robežu starp Skotiju un Lielbritāniju. Nedz Skotija, nedz Lielbritānija negribētu šāda scenārija piepildīšanos.

2014.gada Skotijas neatkarības referenduma galvenā diskusija bija par to, vai neatkarīga Skotija varētu kļūt par ES dalībvalsti. Savukārt iespējamo nākotnes referendumu centrālā tēma jau varētu būt nosacījumi kļūšanai par ES dalībvalsti un vai savienību ar Lielbritāniju ir vērts mainīt pret savienību ar Eiropu.

Uz augšu